Un viņa sāka runāt: “Manas mammas jau mēnesi nav… , bet es visu laiku gaidu, kad viņa man piezvanīs. Agrāk viņa man zvanīja katru dienu astoņos no rīta un jautāja kaut ko muļķīgu. Reizēm es tik tikko varēju savaldīties, lai nekliegtu, īpaši nedēļas nogalēs (es gribēju gulēt, un viņa…).
Pēkšņi sieviete atkal raudāja. Bet viņa turpināja:
“Es zināju, ka viņa pamodās ļoti agri, piecos, un trīs stundas pacietīgi gaidīja, lai man piezvanītu, domādama, ko man jautāt, lai mani nesakaitinātu.
Mani tik ļoti kaitināja tas, ka viņa runāja par muļķībām! Viņai vienkārši vajadzēja justies kā manai mammai, kā man viņa joprojām bija vajadzīga. Kāpēc es to nesapratu agrāk?”
Man acis kļuva slapjas…
“Dievs, es nekad vairs nedzirdēšu mammas balsi, un daudzus, daudzus gadus neviens man vairs nejautās, vai esmu silti ģērbusies, vai neatgādinās par neveselīgajiem čipsiem un kolu. Es vairs nejēdzīšos kā skolniece, es būšu pieaugusi, tik veca, ka dzīvoju bez mammas. Kā tas ir bez viņas!”
Man pa muguru pārskrēja tāds sals, kas lika sakosties zobiem. Ar trīcošām rokām es ar pūlēm sameklēju somā savu telefonu un uzzbamīju numuru:
“Sveiki, mammu…” Mammas balss skanēja satraukta: “Jā, meita! Vai kaut kas nav kārtībā? Vai tu raudā?”
Kā viņa to varēja sajust? Es tik ļoti centos būt jautra. Steigā sakot, ka viss ir kārtībā, es viņai pajautāju tablešu nosaukumu, ko iepriekšējā dienā viņa teica, ka aizmirsusi, tas viņai izkritis no prāta. Mamma labprāt atkārtoja, un es viņai pateicu paldies un palūdzu biežāk piezvanīt, bet vakarā apsolīju piezvanīt viņai pati.
Sieviete autobusa pieturā uz mani paskatījās īpaši sirsnīgi:
“Tu esi gudra meitene, un es rīt iešu uz baznīcu. Tur ir manas mātes mīļākā ikona. Kad es stāvu tās tuvumā, es dzirdu savu mammu.”
Un šodien šī saruna mikroautobusā. Nē, mana mīļā ceļabiedre, tava mamma negrib tev uzspridzināt prātu. Viņa jau tā ļoti baidās tevi satraukt, un viņa negrib tev zvanīt velti, un, pati to nezinādama, cenšas atrast kādus “svarīgus” iemeslus, lai tev piezvanītu – kā var, kā var, kā var, kā var. Tāpēc viņas balsī ir tik daudz satraukuma. Viņa ļoti cenšas jums parādīt, ka viņa zvana ne tikai tā vienkārši par velti – darīšanas dēļ. Vai viņa zvanītu tikai tā, bez iemesla?!
Lasi arī: Vīriešu manipulācijas: frāzes, ko vīrieši izmanto, lai ar jums smagi manipulētu; Šīm frāzēm nav vietas veselīgās attiecībās
Lasīt vēl: 10 gudri papīra dvieļu izmantošanas veidi, par kuriem daudzi pat nenojauš
Viņa ir vientuļa, un viņa ķeras pie jums kā pie auklas, lai noturētu viņu uz zemes. Mīļie pieaugušie bērni, nesteidzieties pieaugt! Ļaujiet saviem vecākiem būt jums līdzās vēl ilgu, ilgu laiku.
Un lai justos, ka viņi ir līdzās nevajag daudz… viņiem dažkārt pietiek tikai sajust, ka saviem bērniem viņi joprojām ir ļoti vajadzīgi…