Antidempinga jeb antisubsidēšanas pasākumi aizsargā Eiropas uzņēmumus, kas darbojas vienotajā tirgū, no importētām precēm ar mākslīgi pazeminātām cenām, vēsta Euronews.
Nav noslēpums, ka nekustamā īpašuma cenas pēdējos gados ir strauji pieaugušas visā Eiropas Savienībā.
Saskaņā ar Eurostat datiem kopš 2010. gada mājokļu cenas ir palielinājušās vidēji par 48 %, bet īres maksas – par 22 %. Un runa nav tikai par mājokļu cenām – dzīves dārdzības pieaug gandrīz visās sfērās.
Bet kādi ir riski, ja, meklējot izdevīgu cenu, skatāmies tikai uz peļņu? Kā zemas vērtības iepirkumi ietekmē Eiropas piegādātājus, kuri cenšas saglabāt konkurētspējīgas cenas, tomēr saskaras ar augstākām darbaspēka, vides un izejvielu izmaksām?
Ne tikai Eiropas grīdas segumu un datortehnikas uzņēmumi saskaras ar konkurences vilni ārpus ES, bet arī tērauda, ķīmijas, lauksaimniecības, transportlīdzekļu, pārtikas un tekstila rūpniecības nozares saskaras ar spēcīgu ārējo konkurenci.
Itālijas gleznainais Emīlijas-Romanjas reģions ir valsts keramikas rūpniecības centrs, un tā gada apgrozījums ir aptuveni 8 miljardi eiro. Šajā klasterī tieši nodarbināti aptuveni 20 000 cilvēku, bet vēl vairāki tūkstoši ir nodarbināti netieši.
Graziano Verdi, Italcer Group, kas apvieno augstas klases sienu un grīdas flīžu uzņēmumus, vadītājs, Euronews sacīja, ka Itālijas keramikas nozare ir apdraudēta, jo Indijas uzņēmumi eksportē materiālus uz Eiropu par zemām cenām: “Dažu gadu laikā Indijai bija septiņi procenti tirgus daļas Eiropā, un pagājušajā gadā tie palielināja savu tirgus daļu par vairāk nekā 60 procentiem,” viņš teica.
Lai gan ES ir noteikusi tarifus Indijas flīzēm, keramikas nozare apgalvo, ka tie ir pārāk zemi.
Tomēr Verdi apgalvo, ka attiecībā uz tarifiem Ķīnas importam bija cits stāsts: “Attiecībā uz Ķīnu Eiropa pieņēma lēmumu īstajā brīdī, piemērojot pareizos nodokļus, turklāt ļoti ātri. Šobrīd [keramikas izejvielas no] Ķīnas veido mazāk nekā vienu procentu no Eiropas tirgus.”
Sīva konkurence
Ļoti lēti trauki no Ķīnas postoši ietekmēja Eiropas MVU. “Itālijā un Eiropā ir patiešām maz uzņēmumu, kas joprojām ražo traukus, jo lielākā daļa nozares tika iznīcināta,” secināja Verdi.
Enerģijas cenas Eiropā ir ievērojami pieaugušas, kas ietekmēja arī flīžu ražošanas nozari. Keramikas flīžu izgatavošanai izmantotajās krāsnīs, kas ir termiski izolētas, māla sacietēšanai ir nepieciešams uzturēt 2 000 °C temperatūru.
Visā Eiropā draud lēts imports, ko veic aizjūras piegādātāji, kuri var piedāvāt lētas alternatīvas, pateicoties lētam darbaspēkam un zemākiem vides standartiem.
Eiropas uzņēmumu aizsardzība
Tirdzniecības aizsardzības instrumenti, piemēram, antidempinga vai antisubsidēšanas pasākumi, ir paredzēti, lai aizsargātu Eiropas uzņēmumus.
Daži ārpus ES esošie uzņēmumi darbojas, izmantojot zaudējumu samazināšanas stratēģijas, un, lai piesaistītu klientus un iekļūtu jaunos tirgos, produktu cenas ir zemākas par ražošanas izmaksām. Tomēr zaudējumus nesošas stratēģijas var kaitēt apkārtējai konkurencei.
Ārvalstu subsīdiju regula tika ieviesta 2023. gadā, lai aizjūras zemēm liegtu iespēju uzvarēt daudzmiljonu eiro vērtos publiskā iepirkuma konkursos, paļaujoties uz valsts atbalstu.
Nozares alianses AEGIS Europe pārstāve Inesa van Lierde ziņu aģentūrai Euronews sacīja, ka tad, ja valsts rīkojas kā neierobežots baņķieris un iepludina uzņēmumā lielas naudas summas, tā var uzkrāt bezgalīgas jaudas un radīt negodīgu konkurenci.
Neatkarīgi no tā, vai tie ir velosipēdi, keramika vai citi Eiropas uzņēmumi, lai izdzīvotu un attīstītos, nozarēm ir jākonkurē vienlīdzīgos konkurences apstākļos.