Ārsti konstatējuši, ka pieauguša cilvēka organismam diennaktī jāuzņem 800 mg kalcija. Diemžēl mēs šo vajadzību apmierinām labi ja par pusi, tāpēc nav nekāds brīnums, ka kauli lūst, bet osteoporoze kļūst par vienu no izplatītākajām balsta–kustību aparāta slimībām.
Otrs kaulu trausluma cēlonis ir aizraušanās ar dažādajām notievēšanas diētām, jo vairumā gadījumu tās tiek balstītas uz to, ka viss liekais no ķermeņa tiek izvadīts kopā ar urīnu. Tieši pa šo ceļu kalcijs arī pamet mūsu kaulus: jo vairāk šķidruma izdalās no organisma, jo trauslāki kļūst kaulaudi.
Uztura viltībiņas
Visi zina, ka galvenais kalcija avots ir olu čaumalas un biezpiens. Šķiet, kas varētu būt vēl vienkāršāk – ēd biezpienu, pārkaisītu ar pulverī samaltām čaumalām, un kauli būs atkal stipri. Patiesībā viss ir daudz sarežģītāk.
Kalcijs ir elements, kas ļoti grūti uzsūcas, tāpēc, nonācis organismā, tas, ja tā var izteikties, iziet tam cauri gandrīz vai tranzītā. Audi saņem ne vairāk kā 10–15% kalcija, kas, protams, ir daudz par maz, lai kaulu kortikālais slānis atjaunotos.
Visa nelaime ir tā, ka kalcija pārstrādei nepieciešams ļoti daudz vitamīnu un mikroelementu, kurus ar parasto uzturu cilvēks praktiski nesaņem. No kā lielākoties sastāv mūsu ikdienas ēdienkarte? No kartupeļiem, makaroniem, cīsiņiem vai sardelēm, grilētas vai kūpinātas vistas, dažādām desām, tējas vai kafijas, smalkmaizītēm… Visi šie vidēji statistiskie produkti praktiski nesatur C un D3 vitamīnu, boru un magniju – vielas, kas nepieciešamas kalcija pilnvērtīgas uzsūkšanās procesam.
* Visvairāk D3 vitamīna ir mencu aknās un zivju eļļā. Pilnīgi pietiek dienā izdzert 1–2 ēdamkarotes zivju eļļas vai apēst 100–150 g akniņu, un organisma vajadzība pēc šā vitamīna būs apmierināta. Ir vēl arī cits variants – ne retāk kā 2 reizes nedēļā uzturā lietot treknas jūras zivis: paltusu, skumbriju, siļķi.
* Bors organismā veic specifisku funkciju: tam tiek piešķirta katalizatora loma daudzās ķīmiskajās reakcijās, pateicoties kurām notiek galvenā kaulu struktūru būvmateriāla kalcija uzsūkšanās. Vēl tas neļauj kalcijam un magnijam nepieļaujami lielā daudzumā izdalīties no organisma kopā ar urīnu.
Proti, ja bora organismā ir pietiekami, kalcijs uzsūcas lieliski un locītavu kaites neattīstās. Turklāt bors ietekmē arī D vitamīna pārveidošanos organismā, kas tāpat palielina kalcija uzsūkšanās iespējas. Gados vecākiem cilvēkiem bors nepieļauj osteoporozes attīstīšanos, jo nepieļauj kalcija izskalošanos un kaulu struktūras noārdīšanos. Visvairāk šā elementa ir tomātos, bumbieros, ābolos, sarkanvīnā, rozīnēs, žāvētās plūmēs, zemesriekstos, mandelēs, datelēs, medū, jūras produktos.
* Gandrīz puse no visa organismā esošā magnija ir “paslēpta” tieši kaulos. Magnijs ir ne tikai ļoti svarīgs “kaulus veidojošs” elements; tas it kā piesaista kalciju, tādējādi neļaujot tam izšķīst. Visvairāk magnija satur augu valsts izcelsmes produkti, īpaši kviešu klijas, saldās mandeles, zirņi, aprikozes, baltie galviņkāposti.
Kokteilis no citronu sulas un olu čaulu pulvera
Jo vairāk organismā ir C vitamīna, jo vieglāk produkti atdod tajos esošo tik nepieciešamo kalciju. Kortikālo slāni teicami atjauno kokteilis no citronu sulas un olu čaumalu pulvera: ēdamkaroti pulvera aplej ar glāzi svaigi spiestas citrona sulas, 5–7 dienas nostādina un lieto pa tējkarotei 2–3 reizes dienā.
Lietot šo līdzekli nedrīkst vienīgi tie cilvēki, kuriem ir kāda kuņģa-zarnu trakta kaite. Viņiem ieteicamāk uzturā vairāk lietot jāņogas, brūklenes, dzērvenes, ērkšķogas un no šīm ogām vārītus ķīseļus un ievārījumus, kā arī skābētos kāpostus.
Līdztekus ēdienkarti var bagātināt arī ar skābpiena produktiem: jogurtiem, kefīru, rūgušpienu, paniņām. Bagāts ar viegli uzsūcamo kalciju ir piens, taču daudzi pieaugušie pienu nelieto, jo tas viņiem izraisa kuņģa darbības traucējumus, bet reizēm arī sāpju sajūtas un atraugas.