Līdz ar Adventa laika iestāšanos, Usmas baznīca pārvēršas par mirdzošu gaismas valstību. Blakus tradicionālajām Adventa vainaga liesmām dievnamā deg desmitiem citu uguns un elektrisko gaismas avotu.
Baznīca svētku periodam ir grezni izdekorēta, izmantojot dabas materiālus, kas ievākti Usmas ezera tuvumā. Šo vizuālo krāšņumu papildina un bagātina simtiem zvanu radītais skanīgums. Baznīca līdz pat Zvaigznes dienai (6. janvārim) ir atvērta katru dienu, piedāvājot miera ostu ikvienam, kurš vēlas atpūsties no pirmssvētku drudža.
Divu sieviešu rokām radīts gaismas mežs
Šis vērienīgais gaismas rotājumu mežs ir divu enerģisku sieviešu – mākslinieces Ilzes Pumpures un draudzes priekšnieces Harinas Kreisleres – roku darbs. Ilze Pumpure rūpīgi iededz vienu rotājumu pēc otra, radot kopējo mirdzumu. Būtiski, ka pati koka baznīcas ēka ir celta tieši pēc Harinas Kreisleres vīzijas un arhitektoniskās skices, kurā īpaši paredzēti lieli logi, lai dabas skaistums un Usmas ezera panorāma būtu redzama visos gadalaikos.
“Mēs tik ļoti mīlam šo vietu, šo baznīcu. Un man jau sen bija sapnis, ka te varētu viss spīdēt, ka šī būtu īsta gaismas oāze,” ar lielu aizrautību stāsta Harina Kreislere.
Zvanu simbolika un trīs dievnami
Šogad izvēlētā rotājumu tēma ir zvaniņi. Ilze Pumpure paskaidro izvēles iemeslu: “Mēs taču atklājām zvanu torni, un baznīcai ir jāspīd un jāzvana, lai nestu prieku!” Rotājumos ir iekļauti gan lielāki metāla zvaniņi, gan pavisam mazi, pat viena centimetra diametrā. “Paši mazākie – viens centimetrs, pašas visu šuvām,” ar lepnumu atklāj Harina Kreislere, piebilstot par apjomu: “Tu saskaitīji? Simtiem… simtiem…”
Abas dāmas ar smaidu atzīst, ka Usmas vārdu nes trīs dievnami, kas bieži rada jukas un pārpratumus apmeklētāju vidū. Harina Kreislere citē Ojāru Spārīti, nosaucot tos par “trīs māsiņām”: “Visās notiek dievkalpojumi, un visas ir Usmas… Mēs esam Usmas Kristus Stūrakmens baznīca (šī baznīca), ir Usmas Sv. Pētera baznīca (vecā luterāņu baznīca) un ir Usmas vecā baznīca Brīvdabas muzejā.”
Ezera veltes interjerā un viesmīlība
Koka baznīcas interjeram rotājumi no dabas materiāliem ir īpaši piemēroti. Gandrīz visi dekori ir veidoti no augiem, kas savākti tieši Usmas ezera apkārtnē vai pat tā ūdeņos. Harina Kreislere atklāj iespaidīgu detaļu par galveno izejvielu:
“Tie ir augi, kas aug ezerā – lielais meldrs. Mana mamma pina visas šīs lustras. Un meldru kopējais garums, kas ir izmantots šo dekorāciju radīšanā, ir pielīdzināms piecām reizēm distancei līdz Rīgai.”
Usmas ezera krasta līnija stiepjas 70 kilometru garumā, satiekot Talsu, Ventspils un Kuldīgas novadus. Šī ģeogrāfiskā atrašanās vieta piesaista apmeklētājus no visiem trim reģioniem. Arī šajā dienā dievnamā satiktie apmeklētāji ir no Kuldīgas. Apmeklētāja Indra atzina, ka “Usma mums tuvāk… skaisti,” savukārt Alīda sirsnīgi piebilda: “Man patīk… uz baznīcu iet. Dieviņu lūgt.”
Usmas baznīca ir atvērta katru dienu no pulksten 11:00 līdz 20:00. Ikvienam apmeklētājam tiek piedāvāta iespēja ne tikai apskatīt rotājumus, bet arī sasildīties pie tējas tases. “Tur var paši tēju uzvārīt….un mums pat piparkūkas ir zvanu formā. Saka, ka visur ir tauriņi, bet mums galvā ir zvaniņi,” smejoties atzīst Pumpure un Kreislere.
Lai gan Morica sala, kas atrodas ezerā, joprojām ir dabas liegums un nesasniedzama apmeklētājiem (uz turieni var aizvest tikai dziesmas vārdi), Usmas baznīca silti aicina ikvienu savās mirdzošajās telpās.
