Pirms nedaudz vairāk kā mēneša valdībā tika apstiprināts jaunais plāns ēnu ekonomikas apkarošanai, kurš vērsts uz dažādiem virzieniem, tostarp uz rūpīgu analīzi par skaidro naudu. Viens no būtiskiem šī plāna aspektiem ir palielināta uzmanība pret tiem, kas regulāri manipulē ar lielām naudas summas bankomātos – vai nu izņem, vai ieliek.
Tādējādi tiek ierosināts efektīvāks process potenciālo ēnu ekonomikas dalībnieku izsekošanai, kuri ietekmē finanšu plūsmas, darbojoties ar skaidro naudu. Šāda rūpīga analīze ļaus valdībai iegūt sīkāku priekšstatu par šīs jomas darbību un identificēt iespējamos riskus un aizdomīgas darbības. Tas sniegs valdībai instrumentus un informāciju, lai veiktu pasākumus, kas efektīvi mazinās ēnu ekonomikas negatīvo ietekmi uz ekonomiku kopumā.
Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece ēnu ekonomikas ierobežošanas jautājumos, Olga Bogdanova, uzsvēra, ka, ja cilvēks, kuram nav nekādu ienākumu, pēkšņi sāk saņemt lielākas naudas summas, tas automātiski radīs interesi un iemeslu rūpīgāk pētīt šo personu. Šajā kontekstā viņa norādīja, ka arī uzņēmumi, kā juridiskas personas, var tikt pakļauti pārbaudēm, ja tiek konstatēta lielu skaidras naudas apgrozījuma nevienmērība – ne tikai iemaksu, bet arī izmaksu ziņā.
Bogdanova uzsvēra, ka šāda rūpīga analīze ir svarīga, lai novērstu potenciālos krāpšanas gadījumus un nodrošinātu finanšu sistēmas integritāti. Tādējādi ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumi ietver plašu skatu uz indivīdiem un uzņēmumiem, kas iesaistīti skaidras naudas darījumos, nodrošinot efektīvu un taisnīgu nodokļu sistēmas darbību.
Kaut arī ir ierosināti papildu kontroles pasākumi attiecībā uz skaidro naudu, kā arī diskutēts par iespējamajiem ierobežojumiem, komercbanku asociācija pauda savu nostāju šajā jautājumā. Viņi norādīja, ka jauni noteikumi un ierobežojumi varētu radīt papildu administratīvo slogu finanšu iestādēm, ietekmēt darbības efektivitāti un uzņēmējdarbības elastību.
Komercbanku asociācija uzsvēra, ka svarīgi ir rast līdzsvaru starp ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumiem un finanšu nozares darbības neaizvietojamu funkcionalitāti. Viņi aicināja paturēt prātā, ka jebkura regulējošā iniciatīva jāīsteno tā, lai tā neradītu pārmērīgus slogus finanšu nozarei, bet tiktu pielāgota esošajiem uzņēmējdarbības procesiem un vajadzībām.
