To zina vien retais. Lūk, kāpēc naudas krājkasītes tiek veidotas cūciņas formā

Daudzus gadsimtus tradicionālā krājkasītes forma ir bijusi cūciņa. Patiesībā tā nav nejaušība, un vēsturniekiem tam ir pat loģisks izskaidrojums.

Par to, kāpēc krājkasītes tiek veidotas cūkas formā, stāsta vēsturnieks Aleksandrs Haningtons.

Kāpēc krājkasītes tradicionāli izgatavo cūkas formā

“Cilvēki vienmēr ir krājuši naudu, ja tas tika darīts mājās – viņi izmantoja cūciņu krājkasīti, ja to apraka – izmantoja māla traukus. Bija cūciņu krājkasītes un krūzītes ar vāku, kuram bija iegriezts caurums, kurā tika iemestas monētas,” stāsta vēsturnieks.

Tradīcija izgatavot krājkasītes cūkas formā nāk no senās Anglijas. Fakts ir tāds, ka sarkano mālu, no kura izgatavoja cūciņas krājkasītes, senāk angļu valodā dēvēja vārdā “pug” (tulkojumā samīcīti māli), kas skan ļoti līdzīgi vārdam “pig” – tulkojumā no angļu valodas tas nozīmē “cūka”.

“Pēc tam šo vārdu pārstāja lietot, bet, tā kā tas bija ļoti līdzīgs vārdam “cūka”, krājkasītes sāka izgatavot tieši cūkas formā,” stāsta Alferovs.

Lasi vēl: Mēness matu griešanas kalendārs aprīlim: kad doties pie friziera

Interesanti fakti par krājkasītēm

Viena no senākajām krājkasītēm datējama ar 2. gadsimtu p. m. ē. Tā tika atrasta mūsdienu Turcijas teritorijā dzīvojamās mājas izrakumu laikā. Tā bija izgatavota grieķu dārgumu tempļa formā, un tempļa frontonā bija ierīkota sprauga monētām.

Viduslaikos krājkasītes izgatavoja no dzelzs, māla, koka un keramikas. Arī tad bieži tika atrasti izstrādājumi cūciņas formā. Šo dzīvnieku uzskatīja par veiksmes talismanu un auglības, lietderības un taupības simbolu.

Pārbaudi savas zināšanas par Latviju!

Gribam noskaidrot tavas zināšanas par Latviju! Aizpildi šo ātro testu un uzzini, cik labi orientējies jautājumos par mūsu valsti!

1 / 2

Kurš ir Latvijas himnas autors?

2 / 2

Kas bija attēlots uz 5 latu naudaszīmes?

Your score is

Vācijā līdz pat šai dienai cūciņa ir labklājības simbols. Tieši šo tēlu mūsdienās bieži izmanto banku u. c. finanšu iestāžu reklāmās.

Leave a Comment