Tiks izmaksāts vēl viens pabalsts, protams, ne visiem. Lūk, kuriem iedzīvotājiem tas piešķirts!

Analizējot iedzīvotāju ienākumus un spēju apmaksāt rēķinus, Labklājības ministrija (LM) ņems vērā pērn izstrādāto mājsaimniecību relatīvo izdevumu budžetu, vēsta ministrija.

Pēc ministrijā paustā, MRI budžets ir rādītāju kopums, kas izstrādāts, lai novērtētu esošo rīcībpolitiku adekvātumu un kalpotu par atskaites punktu dažādu ar ienākumiem un izdevumiem saistītu rīcībpolitiku izstrādē.

Savukārt priekšlikumus par mājokļa pabalsta piešķiršanu un valsts līdzfinansējumu pašvaldībām LM virzīs prioritāro pasākumu sarakstam 2023.gada budžeta izstrādes procesā, raksta nra.lv.

LM Sociālā darba un sociālās palīdzības politikas departamenta vecākā referente Inese Veinberga informēja, ka mājokļa pabalsta formulā tiek ietverta garantētā minimālā ienākuma sliekšņu summa mājsaimniecībai, kas ietekmē mājokļa pabalsta apmēru.

Līdz ar to, lai daļēji kompensētu izdevumus mājokļa pabalstam, garantētā minimālā ienākuma sliekšņu summai piemēro koeficientus atbilstoši mājsaimniecību veidiem, tādējādi aprēķinot mājokļa pabalsta apmēru. Atsevišķi dzīvojošai pensijas vecuma personai vai atsevišķi dzīvojošai personai ar invaliditāti piemēro koeficientu “2,5” vai pašvaldības noteikto koeficientu, ja tas ir lielāks. Tikmēr mājsaimniecībai, kurā ir tikai pensijas vecuma personas vai personas ar invaliditāti, piemēro koeficientu “2” vai pašvaldības noteikto koeficientu, ja tas ir lielāks, bet pārējām mājsaimniecībām garantētā minimālā ienākuma sliekšņu summai piemēro koeficientu “1,5” vai pašvaldības noteikto koeficientu, ja tas ir lielāks par 1,5.

Lasi vēl: Bīstamās dienas maija otrajā pusē: no kā vajag atturēties. Un spēka dienas, kad veiksme pat kritīs rokās

Veinberga norādīja, ka šī gada pirmajos trīs mēnešos mājokļa pabalstam kvalificējas vairāk personu nekā 2021.gada oktobrī, novembrī un decembrī, raksta nra.lv.

Jau ziņots, ka, apzinoties, ka nākamajā apkures sezonā cenas energoresursiem pieaugs vēl vairāk, LM paredz potenciālu rīcību sešos dažādos virzienos – ātrāka pensiju indeksēšana, vienreizējs pabalsts mazo pensiju saņēmējiem gada beigās, transporta pabalsts personām ar invaliditāti, minimālā ienākuma līmeņa reforma, palielināts mājokļa pabalsts un minimālās algas paaugstināšana.

Patlaban koalīcijā ir panākta vienošanās par agrāku pensiju indeksāciju, ko veiks septembrī, kas ir par mēnesi agrāk nekā ierasti. Mērķa izpildei LM sagatavojusi grozījumus likumā “Par valsts pensijām”, paredzot 2022.gadā par mēnesi agrāku pensiju indeksāciju. Šis risinājums valstij izmaksās 25,428 miljonus eiro.

Par pārējiem piedāvātajiem risinājumiem diskusijas vēl turpinās.