Kad aukstuma pāries un vasara sāksies, daudzi meklēs atbildes uz jautājumu par nākamajiem laikapstākļiem un to, kā tie ietekmēs ikdienu un plašākas vides procesus.
Maija brīvdienu noslēgumā lielākajā daļā Austrumeiropas reģionu gaidāms vēss laiks. Termometru rādītāji nepārsniegs 13 grādus daudzviet, un citur tie pat varētu stagnēt zem 10 grādiem. Šie temperatūras svārstījumi cilvēkiem liek saglabāt ziemas apģērbu un apsvērt siltākas drēbes.
Nesen Hidrometeoroloģijas centra ārzemju speciālisti rīkoja preses konferenci, lai prezentētu savas analīzes par 2024. gada vasaras galvenajām laikapstākļu tendencēm Austrumeiropā. Viņi uzsvēra, ka šajā periodā laikapstākļi būs atšķirīgi dažādos reģionos, ņemot vērā to ģeogrāfiskās un klimatiskās īpatnības.
Tā kā klimatiskās zonas un topogrāfiskie faktori dažādos reģionos var būtiski atšķirties, tieši tādēļ prognozes un novērojumi tiek pielāgoti konkrētajiem apstākļiem. Šīs atšķirības rada vairākas interesantas un sarežģītas problēmas, it īpaši saistībā ar lauksaimniecību, ūdens resursiem un dabas riskiem, un tāpēc ir būtiski turpināt uzmanīgi analizēt un novērot notiekošo laikapstākļu maiņu.
Vīksnas prognozes
LVĢMC meteorologs Andris Vīksna devās raidījumā, lai sniegtu plašāku skatījumu uz to, kāda varētu būt nākamā vasara Latvijā un kādas prognozes liecina par gaidāmajiem laika apstākļiem.
Beidzot saņemam atbildi no LVĢMC pārstāvja par šī gada vasaras prognozēm Latvijā. Vīksna norāda, ka esošās prognozes sola siltāku laiku maijā un maija beigās, salīdzinot ar parastajiem standartiem. Šādas prognozes rada cerības uz labvēlīgu dabas attīstību un cilvēku ikdienas aktivitātēm. Tomēr vienmēr jāatceras, ka laika apstākļi var būt neprognozējami, un tāpēc ir svarīgi būt gataviem arī uz negaidītām situācijām un pielāgoties pēc iespējas labāk.
Arī šogad visticamāk saskarsimies ar kontrastainiem laikapstākļiem, kas var izpausties kā karstuma viļņi, izraisot sausumu un augstas temperatūras, kā arī spēcīgi sausuma periodi, ko var pārtraukt intensīvas lietavas, radot plūdu riskus vairākos Latvijas reģionos. Šādiem ekstrēmiem laikapstākļiem ir būtiska sagatavotība, gan individuāli, gan sabiedriski, lai mazinātu potenciālos negatīvos sekas un nodrošinātu sabiedrības drošību un labklājību.