Pēcnāves dzīve kā tendence Zinātnieku un parasto cilvēku interese par pēcnāves pastāvēšanu nemitīgi uzņem apgriezienus. Tas nonāca pie jaunas zinātnes disciplīnas rašanās. To sauca par tanatopsiholoģiju. Šis daudzsološais zinātnes virziens apvieno desmitiem tūkstošu zinātnisku pētījumu un darbu par klīnisko nāvi, kā arī par cilvēka dvēseļu nemirstības teoriju.
Lasi vēl: “Vai esi gatavs pārsteigumiem?”; Marts ir sagatavojis īpašus pārsteigumus trīs zodiaka zīmēm
Šāda pasaules labāko prātu savienība palīdzēja izdarīt fundamentālus secinājumus par cilvēka dvēseles mūžīgo dzīvi: Apziņa ir nemateriāla vienība, kas ir atbildīga par domāšanu, kas nozīmē, ka tā spēj pastāvēt autonomi (jaunā laikmeta franču filozofs Renē Dekarts);
Dvēseles fiziskais svars ir 21 grams (mediķis Dankans Makdugals); cilvēks ir nemateriāls prāts, kas ir ietverts fiziskajā ķermenī (Hārvardas universitātes psiholoģijas profesora Džošua Greja duālisma ideja); * dvēsele nav tikai neironu mijiedarbība smadzenēs, tā sastāv no paša Visuma auduma un pastāvēja pirms laika sākuma (Arizonas Universitātes Anestezioloģijas un psiholoģijas katedras profesors Stjuarts Hamerofs).