Arī pašreizējie laikapstākļi Eiropā ir atbalss par gaidāmajām pārmaiņām. Stiprs sals un milzīgais nokrišņu daudzums, ko redzējām un joprojām redzam šogad, ir saistīts ar jauna klimatiskā laikmeta sākumu, norāda meteorologi.
Daudzus gadus mēs novērojām līdzīgas tendences, kad cikloni pārvietojās no rietumiem uz austrumiem. Tā rezultātā veidojās tādi laikapstākļi, pie kādiem bijām pieraduši – skarbi laikapstākļi Eiropas ziemeļos, mēreni vidējā zona.
Tagad cikloni ir strauji mainījuši virzienu un pārvietojas no ziemeļiem uz dienvidiem un otrādi. Tas noved pie tā, ka mūs klāj sniegs, kad ir ļoti auksti. Tā paša iemesla dēļ tropu lietusgāzes notiek siltajā gadalaikā.
“Tas var liecināt tikai to, ka klimats mainās, ir iestājies cits klimatiskais laikmets,” – norāda meteoroloģe Tatjana Pozdņakova.
Kāpēc cikloni maina virzienu
Viena no hipotēzēm ir Golfa straumes – siltās straumes Atlantijas okeānā – vājināšanās. Ledus kūst, šajā vietā tiek izjaukts sāls līdzsvars. Un tieši sāļuma starpība ir tā, kas izraisa tik spēcīgu virziena plūsmu. Laika gaitā straume var pilnībā izzust.
Eiropa no tā cietīs visvairāk – Lielbritānija un Ziemeļeiropas valstis par saviem maigajiem laikapstākļiem ir pateicīgas Golfa straumei. Bet nākotnē situācija var krasi mainīties.
Globālā sasilšana ietekmēs visas pasaules reģionus, tostarp Latviju, un šo ietekmi jau varam novērot un prognozēt. Šeit ir dažas no galvenajām veiksmēm, kā globālā sasilšana ietekmē Latviju:
Temperatūras paaugstināšanās: Viens no acīmredzamākajiem efektiem ir gaidāmās vidējās temperatūras paaugstināšanās. Latvijā tas nozīmēs siltākus ziemas un karstākus vasaras mēnešus, kas var ietekmēt bioloģisko daudzveidību, lauksaimniecību, ūdens resursus un citus aspektus.
Liels sniega segas samazinājums: Globālās sasilšanas rezultātā Latvijā var samazināties sniega segas apjoms ziemas periodā. Tas var radīt problēmas ziemas sporta veidiem, enerģijas ražošanai un ekosistēmai.
Augsti temperatūru ekstrēmi: Palielinoties vidējajām temperatūrām, Latvijā var būt biežāki un intensīvāki siltuma viļņi, kas ietekmē cilvēku veselību, ūdens resursus un lauksaimniecību.
Palielināta plūdu un sausuma risks: Pārmaiņas klimatā var ietekmēt Latvijas ūdens resursus. Lielāks nokrišņu daudzums noteiktos periodos var palielināt plūdu risku, bet pašreizējie un nākotnes klimata modeļi prognozē sausuma periodus, kas var ietekmēt lauksaimniecību un ūdens resursus.
Bioloģiskā daudzveidība: Klimata pārmaiņas var ietekmēt Latvijas bioloģisko daudzveidību. Piemēram, tie var veicināt noteiktu sugu izmiršanu, bet arī veidot jaunas iespējas citām sugu pielāgošanai.
Lasi vēl: Viņa iemīlējās vīrietī, kas bija citādāks nekā pārējie. Pēc laika pārim liktenis tomēr izmainījās
Cilvēku ietekme: Klimata pārmaiņas var ietekmēt cilvēku dzīvi Latvijā, ieskaitot veselību, ekonomiku un dzīves kvalitāti. Jāņem vērā aizsardzības pasākumi, lai pielāgotos šīm izmaiņām un samazinātu to negatīvo ietekmi.
Lai mazinātu globālās sasilšanas ietekmi, starptautiskā sabiedrība strādā pie samazināt oglekļa emisijas un veicināt ilgtspējīgas attīstības pasākumus. Latvija arī iesaistās šajās pūlēs, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu izmešus un pielāgotos klimata pārmaiņām.