Tas, vai arī brieduma gados kauli spēj saglabāt izturību un elastību, lielā mērā ir atkarīgs no cilvēka dzīvesveida.
Lai cik dažādi pēc formas, lieluma vai atrašanās vietas ķermenī kauli nebūtu, tie visi (kopumā aptuveni 200) ir sava veida saistaudu paveids un veido cilvēka galveno karkasu – skeletu. Tieši kauliem daba uzticējusi aizsargāt daudzus iekšējos orgānus un būt tiem par balstu.
Kopā ar muskuļiem, locītavām un cīpslām tie veido sarežģītu mehānismu, patiecoties kuram mēs varam kustēties un izturēt lielas slodzes. Kauli piedalās arī bioloģiskās funkcijās – piedalās vielmaiņas un asinsrades procesos. Un vēl tajos visu mūžu norit divi nesaraujami saistīti procesi – izšķīšana un jaunu audu veidošanās.
Taču ja līdz 20 gadu vecumam notiek organisma augšana un kaulu masas palielināšanās, tad pēc 35 gadiem, kad pagājis tā sauktais stabilizācijas periods, iestājas kaulu dabiskā vecuma atrofija – skelets palēnām sāk “izžūt”.
Kauliem patīk
* Ja kauli prastu runāt, tie nebeigtu atkārtot: “Kalcij, es tevi mīlu!”. Un kā gan citādi, jo bez kalcija to dzīve kļūtu trausla un lūstoša, toties pārī ar to līdz pat sirmam vecumam saglabā izturību un elastību.
Tāpēc katru dienu jālieto piena produkti: jādzer piens, rūgušpiens, kefīrs, jāēd biezpiens, jogurts, siers (cietajās šķirnēs kalcija ir gandrīz 2 reizes vairāk nekā kausētajos).
Lai lasītu rakstu tālāk, šķiriet nākamo lapu!