Špricēm NĒ! Ir jauns risinājums kā cilvēkam ievadīt vakcīnu; ievadīt bez sāpēm

Efektīva vakcīna bez adatas: kopš Covid-19 pandēmijas sākuma zinātnieki dubultojuši pūles, lai radītu plāksterus, kas vakcīnu cilvēka ķermenī varētu ievadīt bez sāpēm. Tā varētu būt revolūcija medicīnā.

Tāda veida plāksteri varētu aiztaupīt daudzu bērnu asaras ārsta kabinetā, kā arī, domājams, ievērojami paātrināt vakcinēšanās tempu, jo, kā redzams pašlaik, no adatas baidās neizskaidrojami daudz cilvēku.

Uz ādas uzlīmējams plāksteris turklāt būtu vienkāršāk lietojams un pat varētu palielināt vakcīnas efektivitāti. Jaunais pētījums ar laboratorijas pelēm, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Science Advances”, ir parādījis visai daudzsološus rezultātus.

Austrālijas un ASV pētnieku komanda izmantoja vienu kvadrātcentimetru lielus plāksterus, kas klāti ar 5000 mikroskopiskām adatiņām, kas ir tik sīkas, ka ar neapbruņotu aci nav redzamas, izdevumam “AFP” stāstīja pētnieki, raksta tvnet.lv

Lasi vēl: Kāds vīrietis ar degmaisījumu aplēja Ministru kabineta durvis un bija ieplānojis šo!

Šo sīko adatu galiņi ir noklāti ar vakcīnu, un pats plāksteris tiek uzklāts uz ādas ar aplikatoru, kas atgādina hokeja ripu.

Lai arī pētījums pagaidām ir veikts tikai ar laboratorijas pelēm, rezultāti ir visai iepriecinoši. Izskatās, ka plāksteri nākotnē patiešām varētu būt efektīvāki un ērtāki par adatām.

Nākotne

Plāksterus, kas tika izmantoti jaunajā pētījumā, izgatavoja Austrālijas uzņēmums “Vaxxas”. Izmēģinājumi ar cilvēkiem varētu tikt sākti jau aprīlī.

Ar līdzīgu plāksteru izgatavošanu nodarbojas arī divas amerikāņu kompānijas – “Micron Biomedical” un “Vaxess”. Pēdējā nodarbojas ar nedaudz citādāka veida plākstera radīšanu, proti, tam būs mikroskopiskas adatiņas, kas ādā izšķīdīs.

Nākamajā vasarā kompānija plāno uzsākt klīniskos izmēģinājumus ar cilvēkiem, cerot vakcinēt 2 līdz 3 tūkstošus cilvēku.

“Manuprāt šī ir nākotne, tā ir nenovēršama. Es domāju, ka nākamos desmit gados mēs redzēsim, kā tas pārmainīs veidu, kā mēs tagad vakcinējamies,” teica pētnieks Maikls Šreiders