Velo par savu dzīvību cīnijās visu nakti. Viņš nomira. Viņš pie mums bija vien divus gadus un šis bija viņa otrais friziera apmeklējums.
No meistares es neesmu saņēmusi pat atvainošanos, vien piedāvājumu no salona īpašnieces par to,ka var samaksāt… Liekas,ka prāta apstumsums ir viņām abām.
Es nekad nevarēju pat iedomāties,ka suņa apmeklējums pie friziera var beigties ar šādu traģēdiju.
Sargiet savus mīluļus!”
Savu versiju publicējis arī salons: Diemžēl mūsu salonā aizvakar notika pavisam melns notikums. Viss kolektīvs un īpaši meistare Eva izsaka visdziļāko līdzjūtību suņa zaudēšanā. Lai viestu skaidrību no abām pusēm, padalīsimies ar situācijas attīstību salonā. Suns tika atvests 9.30 no rīta – jau ienākot pa durvīm, Velo trīcēja un baidījās pilnīgi no visa.
Pēc 2,5 stundu frizēšanas suns koridorā gaidīja saimnieku un bija tik ļoti nocieties un nostresojies, ka sāka čurāt uz paklāja. Tikai un vienīgi šī iemesla dēļ, suņa labsajūtas vārdā, viņš tika izvests tur pat pie durvīm nokārtoties – uzreiz piebildīsim, ka šī nav ierasta prakse, līdz šim šādi nebijām rīkojušies. Suns nokārtojās un vienā acumirklī izlīda no kaklasiksnas un aizskrēja. Suns, redzot, ka viņam nāk klāt, metās bēgt un nedevās rokās. Tika informēta policija, saimnieki un visa informācija nodota gan radio, gan FB.
Protams, ir skaidrs, ka tā nevajadzēja darīt – ja suns tiek atstāts salonā, tad tur arī sagaida saimnieku. Svešs suns ir svešs suns. Un skaidrs ir arī tas, ka Eva varēja rīkoties savādāk – zvanīt saimniekiem uzreiz, nevis rakstīt ziņu; piedalīties meklēšanas darbos līdz vakaram nevis tikai uzreiz pēc suņa aizmukšanas.
Tomēr ņemsim vērā, ka stresa situācijās ne vienmēr izdodas pieņemt pareizākos lēmumus. Eva ir grūmeris, nevis stresa situācijām trenēts kareivis. Mēs visi uz stresā rīkojamies citādi, un ne vienmēr iekšējā pasaule iet kopā ar ārējo, tomēr tā būs jau cita tēma. Gan meistare Eva, gan viss kolektīvs ļoti pārdzīvo notikušo – pretēji izskanējušajiem komentāriem par vienaldzību. Diemžēl viss ko varam darīt ir izteikt līdzjūtību un uzņemties juridisku atbildību par notikušo, bet suni atgriezt nevaram, raksta taitaruna.nra.lv.
Un, lai cik arī neglīta un ciešanu pilna nebūtu šī situācija – Eva nav slepkava. Eva un arī mēs visi pārējie vienmēr esam darījuši visu, lai suņi (un arī saimnieki) pie mums justos cik labi vien iespējams. Šis gadījums ir nelaimes gadījums ar augstu cenu, nevis ļaunprātība. Sirsnīgs paldies visiem klientiem, kas snieguši arī mums morālu atblastu!”
Abi ieraksti ir izpelnījušies dažādu reakciju – daļa cilvēku ir suņa saimnieces pusē, iesaka salonu iesūdzēt tiesā, pār salonu izgāžot savu dusmu un niknuma vilni. Daļa tomēr aizstāv salonu, norādot, ka atgadījums bija neveiksmīgu lēmumu rezultāts.