Turklāt Krauze-Čebotare uzsvēra, ka “Latvijas pasts” darbojas kā valsts kapitālsabiedrība, nevis kā valsts iestāde.
Līdz ar to tai nav jāpilda sociālie pienākumi, bet gan jācenšas gūt peļņu vai uzturēt finanšu stabilitāti. “Samazināt pamatlīdzekļu skaitu vai darbinieku skaitu proporcionāli abonētās preses un vēstuļu skaita kritumam nav iespējams.
Līdz ar to “Latvijas Pasts” šobrīd atrodas finansiāli sarežģītā situācijā, jo faktiski “Bez šo nodaļu pārveidošanas un fizisko nodaļu uzturēšanas “Latvijas Pasts” strādās ar zaudējumiem, kas nozīmē, ka mēs vērsīsimies pie Latvijas valsts.
Tiek minēts, ka šobrīd būtu pārāk skaļi teikt, ka “Latvijas pasts” būtu maksātnespējas priekšā, taču, ja situācija netiks nekādi risināta, tas būs divu līdz trīs gadu jautājums, līdz ”Latvijas pasts” būs maksātnespējas priekšā.
Ministrs arī pieminēja, ka pastam ir jāmodernizējas un ir jāiet līdzi mūsdienu laikam, taču mēraukla nav modernie klienti, kuri atradīs labas digitālas alternatīvas.
Jau iepriekš tika izziņots, ka “Latvijas pasta” apgrozījums 2022.gadā bija 100,009 miljoni eiro, kas ir par 5,1% mazāk nekā 2021.gadā, taču uzņēmums strādāja ar 2,21 miljona eiro peļņu pretēji zaudējumiem gadu iepriekš.
