Nedēļas nogalē Eiropā prognozējams, ka no dienvidrietumiem nāks siltāks gaiss, kas ietekmēs arī Latviju. No 7. līdz 10. aprīlim šāda klimatiskā ietekme varētu rezultēties ar temperatūras pieaugumu līdz pat +20 grādiem, it īpaši pie dienvidu robežas.
Šādas prognozes ne vien izraisa interesi, bet arī liek cilvēkiem rūpīgi plānot savus brīvdienas un aktivitātes, gūstot labumu no gaidāmajiem siltajiem laika apstākļiem. Tādējādi, šīs ziņas sniedz iespēju izbaudīt pavasara sauli un āra aktivitātes, kas ierobežotas ziemas mēnešos.
Šī prognoze no ECMWF tiešām izklausās pārsteidzoši, pat aizraujoši – +25 grādi 10. aprīlī varētu būt kā patiesa pavasara dāvana Latvijai. Tas, protams, izceļas drūmajā kontrastā ar tuvojošo lietus laiku, kas, šķiet, nākamajās dienās būs pārsteigums. Šīs prognozes likumsakarības un ietekme uz sabiedrību un dabu ir interesantas. Kā cilvēkiem, tā arī vides procesiem nākas pielāgoties šiem ārkārtējiem un strauji mainīgajiem laika apstākļiem.
Tas rada iespēju pārdomāt, kā mēs izmantojam un pielāgojamies pieaugošajai klimatiskajai nestabilitātei un kā mēs plānojam savu ikdienu un aktivitātes, ņemot vērā šādas izmaiņas.
Marta mēnesis Latvijā šogad bija krietni siltāks par ierastajiem standartiem. Pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotās informācijas, vidējā mēneša gaisa temperatūra sasniedza +3,4 grādus, kas ir 3,2 grādi virs parastā marta normas. Šāda sasilšana ir izteikta, un tā liek mums padomāt par klimata maiņas tendencēm un to, kā tās ietekmē mūsu ikdienu un apkārtējo vidi.
Šāds silts marts Latvijā ir novērots arī iepriekš, it īpaši 2014. un 2015. gadā. Tomēr visā šajā laika periodā vēsturē nevienu reizi līdz šim nav bijis tik silti kā 2007. gadā, kad marta vidējā gaisa temperatūra bija +4,4 grādi. Šie dati sniedz vērtīgu informāciju par klimata mainīgumiem un palīdz mums saprast, cik būtiski ir uzraudzīt un pielāgoties šādām izmaiņām.
