Nellija visu mūžu bija strādājusi divos darbos, lai meitai Tamārai nekā netrūktu. Vīrs jau agri devās viņsaulē. Tagad sirmgalve mitinājās ciematā un saņēma pieticīgu pensiju. Pēdējā laikā viņu ļoti bieži mocīja sirds sāpes, kļuva grūtāk staigāt.
Nellijas meita dzīvoja pilsētā, strādāja un audzināja divas meitiņas. Viņai jau bija 42 gadi, bet ar vīriešiem nebija paveicies. Tamāra bija šķirtene, viņai bija savs dzīvoklis un darbs labā uzņēmumā ar pieklājīgu algu. Meita pie mātes ieradās tikai reizi mēnesī, atveda viņai pārtiku, un tas arī bija viss.
Nellija gribēja biežāk tikties ar mazmeitām un dzīvot kopā, bet viņai bija neērti vērsties ar šādu lūgumu pie meitas. Taču pēdējā laikā sirmajai kundzei kļuva arvien sliktāk un viņa baidījās, ka drīz pametīs šo pasauli. Nolēma piezvanīt meitai un parunāt ar viņu:
– Sveika, Tamāriņ, kā tev klājas? – Nellija vaicāja.
– Sveika, mamma. Labi, paldies, un tev?
– Labi, tikko nolēmu piezvanīt un pajautāt kā tev iet!
– Mammu, es esmu aizņemta, zini, es strādāju…
– Es zinu, meitiņ. Es gribēju atbraukt pie tevis uz nedēļu, tāpēc gribēju ar tevi parunāt…
– Kapēc
– Gribētu pabūt ar mazmeitām, pavadīt laiku ar tevi.
– Mammu, es taču pie tevis braucu, un meitas pa dienu ir skolā, bet naktī guļ.
– Sapratu tevi, tad labi…
– Atā, mammuci, es tev piezvanīšu vēlāk.
Nellija audzināja meitu, kā varēdama. Viņa savai atvasei pirka labas drēbes un nežēloja spēkus un naudu. Pusaudzes gados Tamāra gribēja visu, kas bija modē, un katru reizi prasīja mātei jaunas lietas. Nellija mēģināja apmierināt meitas iegribas, taču tas ne vienmēr izdevās.
Pēc vidusskolas beigšanas Tamāra ar draugu devās uz pilsētu, bet drīz vien izšķīrās. Jā, Tamārai bija daudz pielūdzēju, tad viņa apprecējās ar puisi vārdā Boriss, dzemdēja divus bērnus, bet vīrs viņu pameta. Nelaimīga laulība laikam tiek nodota iedzimtības ceļā – tā domāja Nellija.
Kādā naktī Nellija kļuva pavisam slikti. Viņa izsauca ātro palīdzību, par laimi, spēka tam pietika. Ātrā palīdzība pie viņas ieradās tikai pēc stundas.
Mediķi izmērīja večiņai asinsspiedienu un konstatēja, ka tas ir 200/120. Iešpricēja zāles un uztaisīja elektrokardiogrammu. Secinājums – nestabila stenokardija. Tika nolemts viņu vest uz slimnīcu.
Nellija nākamajā rītā jutās labi. Nolēma pavēstīt meitai, ka atrodas slimnīcā. Sirmgalve cerēja, ka meita kopā ar mazmeitām ieradīsies viņu apciemot.
Lasi vēl: VID nācis klajā ar nopietnu brīdinājumu cilvēkiem, kuri lieto “Android” telefonus!
– Sveika, Tamāriņ, es esmu šeit, slimnīcā
– Kas tad atkal noticis? – meita nogurušā un aizkaitinātā balsī jautāja.
Nellija bija gaidījusi nedaudz atšķirīgu reakciju. Viņa domāja, ka meita šādā situācijā uztrauksies par savu māti.
– Man kļuva slikti, nācās izsaukt ātro palīdzību, vēl nedēļu jāpaguļ, tad izrakstīs, ja viss būs kārtībā.
Turpinājumu lasiet nākošajā lapā