Maija beigas sola siltumu, kas dažādās pasaules daļās, iespējams, arī Latvijā, var pārsniegt 30 grādus pēc Celsija. Prognozes norāda uz karstuma vilni, kas gaidāms ne tikai Austrumeiropā, bet arī citviet pasaulē. Šāda karstuma palielināšanās var ievērojami ietekmēt notiekošos procesus, jo augstā temperatūra maina daudz ko.
Austrumeiropas iedzīvotāji var sagaidīt īpaši siltu pavasari, lai gan temperatūras pieaugums notiks pakāpeniski. Šīs prognozes raisa ne tikai interesi, bet arī nepieciešamību pielāgoties jaunajiem laikapstākļiem.
2018. gads tiek atcerēts kā viens no siltākajiem maijiem Latvijā. Tajā laikā gaisa temperatūra regulāri pārsniedza +25 °C, sasniedzot rekordus un radot ļoti karstu laika periodu. Šādas augstas temperatūras maija mēnesī Latvijā nav ierastas, tāpēc tas paliek atmiņā kā īpašs izņēmums.
Vasaras iestāšanos var noteikt vairākos veidos, atkarībā no konteksta – astronomiskā, meteoroloģiskā vai pat fenoloģiskā. Šeit ir dažas metodes, kā to noskaidrot:
1. Astronomiskā vasara
Astronomiskā vasara sākas vasaras saulgriežos, kas parasti notiek ap 21. jūniju Ziemeļu puslodē. Šajā dienā Saule sasniedz savu augstāko punktu debesīs, un diena ir visgarākā, bet nakts visīsākā.
2. Meteoroloģiskā vasara
Meteoroloģiskā vasara sākas 1. jūnijā un beidzas 31. augustā. Šī definīcija ir balstīta uz kalendāra mēnešiem un tiek izmantota, lai nodrošinātu vieglāku statistisko analīzi un salīdzinājumus.
3. Fenoloģiskā vasara
Fenoloģiskā vasara iestājas, kad dabā parādās noteiktas pazīmes, piemēram, konkrētu augu ziedēšana vai dzīvnieku uzvedības izmaiņas. Piemēram, daudzu augu, piemēram, ozolu un liepām, ziedēšana, vai kukaiņu, piemēram, tauriņu un spāru, parādīšanās.
4. Temperatūras kritēriji
Vasaras iestāšanos dažkārt nosaka, kad vidējā diennakts temperatūra stabilizējas virs noteikta sliekšņa, piemēram, 15 °C. Šis kritērijs var atšķirties atkarībā no reģiona.
5. Kultūras un sabiedriskās norises
Vasaras sākumu bieži saista arī ar konkrētiem notikumiem vai svētkiem, piemēram, Jāņiem (vasaras saulgriežiem) Latvijā, kas iezīmē vasaras vidu, vai skolas brīvlaiku.
Lai gan šie dati neliecina par ārkārtēju karstumu, mēs joprojām varam sagaidīt dažādus laikapstākļu pārsteigumus. Piemēram, 8. maijā ir paredzams neliels lietus ar vieglu nokrišņu daudzumu, bet 9. maijā tiek solīts saulains un sausais laiks.
Šādas svārstības rada iespaidu, ka laikapstākļi ir neparedzams piedzīvojums, kas var pārvest no viena galējības uz otru. Tas veido dinamisku un mainīgu situāciju, ko cilvēki ar interesi gaida un pielāgojas atbilstoši savām vēlmēm un plāniem.
Maija otrajā nedēļā prognozē, ka temperatūra vēl vairāk paaugstināsies, Austrumeiropā iestājoties intensīvam karstumam, kas var sasniegt pat 30 grādus. Šis būtiskais temperatūras kāpums nozīmēs, ka 18. maijā gaiss sasila virs 25 grādiem, pārvēršot pavasara saulaino laiku patīkami karstā un atsvaidzinošā vasaras atmosfērā.
Tomēr vēl intriģējošāks ir fakts, ka jau ir noteikts konkrēts datums, kad varēsim atkal baudīt vasaras svelmi, kas atsauks atmiņā šīs sezonas patīkamākos mirkļus. Vai vēlies zināt, kad tas notiks? Turpini lasīt, lai iegūtu jaunāko informāciju par gaidāmajām laika pārmaiņām un siltuma vilni, kas mūs sagaida tuvākajā laikā.
Taču sinoptiķi jau laicīgi paziņojuši jau par nenormālie laikapstākļiem Maija beigās – Kas tieši ir gaidāms un vai tiešām būs tik traki? Izskatās, ka jā!
Lasi raksta turpinājumu nākošajā lapā