Jāņu naktis Latvijā ir zināmas ar savu nepastāvīgo laiku, un lietus varbūtība šajā svētku laikā ir diezgan ievērojama. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati liecina, ka Jāņu naktī lietus iespējams vidēji reizi trijos gados, un valsts mērogā nokrišņu iespējamība šajā laikā ir apmēram 30%. Šī informācija balstās uz ilgtermiņa novērojumiem un meteoroloģisko datu analīzi.
Analizējot nokrišņu datus kopš 1966. gada, meteorologi ir secinājuši, ka, lai gan gandrīz katru gadu kādā Latvijas reģionā Jāņu naktī ir sagaidāms lietus, nokrišņu iespējamība konkrētās vietās var ievērojami atšķirties.
Piemēram, Krāslavas novada Piedrujā lietus iespējamība Jāņu naktī ir aptuveni 20%, kas ir salīdzinoši zems rādītājs. Savukārt Stendē nokrišņu iespējamība ir augstāka – 43%, kas nozīmē, ka lietus šajā vietā svētku naktī ir biežāks viesis. Galvaspilsētā, Rīgā, Jāņu naktī lietus ir novērojams vidēji reizi četros gados, kas ir nedaudz zemāk par valsts vidējo rādītāju.
Vēsturiskie dati par Jāņu nakts laikapstākļiem sniedz interesantu ieskatu par Latvijas klimatu un tā ietekmi uz vienu no svarīgākajiem tautas svētkiem. Tie arī palīdz labāk sagatavoties un plānot svinības, lai laikapstākļi nekļūtu par nepatīkamu pārsteigumu.
Galu galā, Jāņi ir svētki, kas tiek svinēti neatkarīgi no laika apstākļiem, un daudzi cilvēki ir gatavi pielāgoties jebkuriem izaicinājumiem, ko daba var piedāvāt. Lietus vai saule – Jāņu nakts vienmēr ir īpaša un pilna ar tradīcijām, dziesmām un dejām.
No pēdējām 58 Jāņu naktīm tikai desmit bijušas bez lietus visā Latvijā, ar pēdējo sausās nakts gadījumu 2023. gadā. Savukārt Jāņu dienā lietus ir nedaudz biežāk sastopams nekā naktī. Nokrišņu varbūtība Jāņu dienā variē no 23% Pāvilostā līdz 50% Skrīveros, bet vidēji valstī tā ir 37%. Šie dati parāda, ka svētku dienā ir lielāka iespēja saskarties ar lietu nekā naktī.
Klimata pārmaiņas ir būtiski ietekmējušas Jāņu nakts laikapstākļus. Aplūkojot datus kopš 1966. gada, redzams, ka tolaik nokrišņi Jāņu naktī bija sastopami tikai aptuveni 20% gadījumu. Taču mūsdienās šī varbūtība ir pieaugusi līdz 42%. Šis pieaugums atspoguļo vispārējās izmaiņas klimatā, kas izraisa biežākus un intensīvākus nokrišņus.
Arī gaisa temperatūra ir paaugstinājusies. Klimatiskās references periodā no 1961. līdz 1990. gadam Jāņu nakts minimālā gaisa temperatūra vidēji bija +10,2 grādi. Mūsdienās šī vidējā minimālā temperatūra ir paaugstinājusies līdz +10,9 grādiem.
Ekstrēmākie laikapstākļi Jāņu naktī ir novēroti 1992. un 2021. gadā. Aukstākā Jāņu nakts kopš 1961. gada tika piedzīvota 1992. gadā, kad vidējā gaisa temperatūra visā Latvijā noslīdēja līdz +3,1 grādam, un Zosēnos tā sasniedza pat +0,7 grādus. Savukārt siltākā Jāņu nakts bija 2021. gadā, kad vidējā minimālā gaisa temperatūra valstī bija +17 grādi. 2013. gadā Rīgas centrā temperatūra nepazeminājās zem +20,5 grādiem, padarot to par īpaši siltu nakti.
Karstākie Jāņi tika reģistrēti 2021. gadā, kad maksimālā gaisa temperatūra Madonā Līgo dienā sasniedza +33,2 grādus. Tas bija īpaši karsts periods, kas kontrastēja ar vēsajiem Jāņiem 1994. gadā. Toreiz gaisa temperatūra lielākoties nepārsniedza +14 grādus, un Saldū tā nepārsniedza pat +10,6 grādus, turklāt laiks bija ļoti lietains un vējains.