Nesen mūsu redakcijai tika atsūtīts pārsteidzošs stāsts. Kādā mazdārziņu kooperatīvā sieviete pastāvīgi devās pie kaimiņiem un, aizbildinoties ar to, ka vēlas tikai apbrīnot ziedus viņu dārzā, noknieba petūniju spraudeņus, saimniekiem neredzot.
Viņa to nedarīja atklāti, jo bija pārliecināta – ja viņa nezagtu, bet palūgtu, tad petūnija neiesakņotos.
Un pats dīvainākais bija tas, ka viņa nebija slikts cilvēks. Vienkārši nezināja, kā izaudzēt petūnijas no sēklām, tāpēc neatlaidīgi centās nošķīt šo ziedu spraudeņus kaimiņu sētās un tad lika ūdenī. Kad spraudeņi izdzina saknes, sieviete tos iestādīja dobēs savā vasarnīcā.
It kā nekas traks, bet tādēļ visi kaimiņi turēja uz sievieti ļaunu prātu. Piekritīsi – reti kurš būtu priecīgs, ja pie viņa atnāktu, un neprasot sāktu kniebt spraudeņus no skaista puķu krūma.
Kādu dienu mazdārziņu biedrībā uzradās jauna iemītniece, un, kad puķu zagle kārtējo reizi devās meklēt jaunus stādus, viņa satika jauno kaimiņieni. Sieviete nebija lietas kursā par grābšķes paradumiem, un daudz nedomājot, sāka viņai smalki stāstīt, kā audzēt petūnijas.
Zaglīgā dāma sāka interesēties un uzzināja daudz jauna, solot izmantot ieteikumus. Tas pielika punktu viņas ieradumam doties pie citiem vasarniekiem, lai nočieptu petūniju spraudeņus.
Lasi arī: Internetā ir noplūdušas fotogrāfijas no Pugačovas privātā arhīva! Pugačova pauž: “Lai jau cilvēki redz!”
Bet es atcerējos savas petūnijas un nolēmu tev pastāstīt, kam jāpievērš uzmanība, audzējot šos brīnišķīgos ziedus.
Kad es pirmo reizi izaudzēju petūniju, es tajā burtiski iemīlējos. Jā, tagad ir ļoti daudz dažādu puķu, kas ir tīkamas acij un kam nav vajadzīga sarežģīta kopšana. Bet es, visticamāk, nekad nepārstāšu sēt petūnijas. To rūgtenais aromāts karstā, saulainā dienā un krāšņā ziedēšana nevienu neatstāj vienaldzīgu.
Tomēr kaimiņiene nespēja rimties..
Turpinājumu lasiet nākošajā lapā