“Un Niks šobrīd kaut kur klaiņo.”
Pēkšņi slēdzenē pagriezās atslēga. Anna viņu sagaidīja, taču uz vietas neko neuzlika.
Viņš kopā ar viņu devās guļamistabā, nevis lai paskaidrotu, bet lai saklātu gultu un novietotu klēpjdatoru. Viņš zināja, ka šis ieradums Annu kaitina, un negribēja saasināt konfliktu. Anna to uztvēra kā vainas apziņu par krāpšanu.
Kā padarīt stādus spēcīgus un veselīgus: svarīgi noteikumi visiem dārzkopjiem
Viņa uzmanīgi aplūkoja istabu, pēc tam, cenšoties neizpaust savu interesi, vēroja Niku: gadījumam, ja viņš kaut ko noslēptu. Viņš paskatījās uz viņu un jautāja:
– Vai vēlies lai es uzsildu kādu ēdienu?
– Nē.
Viņš samierinoši pasmaidīja. Taču šoreiz smaids meiteni nemaz nesildīja.
– Tātad, vai tu man pastāstīsi, kur esi bijis? – viņa jautāja.
Viņa seja atkal pauda dziļu nožēlu.
– Es biju ar draugu, – nešpetni samulsa Niks.
Lasi vēl: Ne visiem der sarkans! Kādas krāsas maks tev jānēsā, saskaņā ar tavu dzimšanas datumu, lai tas pievilinātu bagātību
– Pietiek! – pēkšņi kliedza Anna. – Atzīsties! Te taču kāda ir, vai ne? Vannas istabā kāds bija, un šeit noteikti kāds bija. Tu šeit kādu atvedi! – viņa uzvārījās.
Uz mirkli viņa sajuta kaut ko līdzīgu bailēm, ko bija izjutusi strīdu laikā ar savu bijušo. Taču, redzot, ka Nika noskaņojums nemaz nav kareivīgs, viņa šo sajūtu aizstūma prom.
– Labi, – viņš teica un sāka skaidrojumu pārliecinoši un mierīgi. – Es atvainojos. Es atceros, ka tu mani lūdza to nedarīt, bet apstākļi.
– Kādi apstākļi?! – iesaucās Anna.
Īpaši sāpīgi bija tas, ka viņas mīļotais mēģināja no viņas novelt atbildību par nodevību.
– Un ko tas nozīmē: “Es tevi lūdzu to nedarīt”? Vai tu esi normāls?!
– Klausies! Apstājies! Nomierināsimies, ieklausīsimies. Es negribēju…
Anna negribēja viņu klausīties. Viņa gribēja izkļūt no dzīvokļa un doties, lai kurp viņa dotos. Bet bija jau par vēlu, un viņai atkal vajadzēja ģērbties. Un viņa vēlējās nekavējoties tikt prom no sava vīra, sava gandrīz bijušā vīra.
Tāpēc viņa vienkārši iegāja vannas istabā, cerot, ka Niks vienkārši pazudīs pats no sevis. Burtiski.
Nedaudz dusmojusies, viņa nodomāja, ka tas bija muļķīgi šādā veidā slēpties vannasistabā no paša vīra.
Tomēr viņai vajadzēja uzkrāt spēkus pirms jaunas sarunas, un sapakoties un doties pie draudzenes šķita pārāk nogurdinoši.
Īpaši Niks bija apņēmība nelauzties vannas istabā un netraucēt Annai. Tieši tas viņai viņā patika: viņš prata respektēt viņas vientulību.
Kad viņa iznāca ārā, Niks gulēja uz dīvāna vai izlikās, ka guļ. Guļamistaba bija viņas rīcībā. Viņa pavadīja nemierīgu vakaru viena, domājot par tuvāko nākotni.
Supermēness 2024. gada martā: kā izmantot tā enerģiju, lai sasniegtu, ko vēlaties
No rīta, par spīti nogurumam un miglai galvā, viņai bija skaidra doma: viņai bija jādodas uz darbu. Viņa brīdināja draudzeni, ka paņems taksometru.
Maiņa bija panesama un pat beidzās agrāk nekā parasti, lai gan Anna gaidīja, ka tā būs nepanesama diena. Viņa atcerējās draudzenes vārdus:
“Nekas tā nenodrošina sievieti kā normāls darbs. Galvenais ir normāls. Nu, tavā gadījumā tu joprojām vari paļauties uz mani!” – viņa mēdza teikt, mirkšķinot, kad pati pārdzīvoja nopietnas nesaskaņas ar ģimeni, un Anna viņu atbalstīja.
Meitene brauca mājās, pa gabaliņiem savācot apņēmību izdzēst savu bijušo. Un tomēr viņa raudāja tieši autobusā.
Kad viņa ar šausmām iegāja dzīvoklī, priekšnamā atrada pazīstamus zābakus. Viņu sagaidīja Niku. Aiz viņa muguras lūkojās tante, bet kaut kas Annai viņā šķita dīvains.
“Uuuhf, viņu atveda!” – aizkaitināta domāja meitene.
Lasi arī: Kāpēc cilvēki, kuri ir attiecībās, smaržo citādāk nekā vientuļie? Iemesls tevi, visticamāk, ļoti pārsteigs!
Ne jau tāpēc, ka viņi būtu sastrīdējušies, vienkārši pieradusi pie neatkarības, Anna atteicās saprast, kā pieaudzis vīrietis var ļaut savai mātei pieņemt tik daudz lēmumu viņa vietā.
Ja Anna nebūtu uzstājusi, varbūt Marija būtu dzīvojusi kopā ar viņiem, ik dienas atgādinot, ka ir vajadzīgi trīs bērni, un labojot katru savas vedeklas rīcību un vārdu.
Lasi arī: Omīte man mācīja, kur nedrīkst glabāt naudu mājās. Ienākumi vairs neaizplūst kā ūdens cauri maniem pirkstiem
Tā bija Nika māte, kura ieradusies pie sava dēla. Annai viņa ļoti nepatika. Bet kā izrādījās viņa ”pa kluso”, kad Anna bija darbā devās pie sava dēla. Anna šo visu dzirdot bija saniknota, jo viņai nepatika noslēpumi.
Pagāja laiks un Niks atzinās, ka māte viņam bija vajadzīga, lai iemācītu ēst gatavot, lai viņš varētu pārsteigt Annu. Anna šo visu dzirdējusi, protams, atmaiga un saprata, ka strīds ir bijis lieks. Kā izrādās, ne vienmēr patiesība ir tāda kātu to esi uztvēris.