Sētniece gribēja aizvākt pie miskastēm izmestu skapi. Bet atverot tā durtiņas, viņa teju vai palēcās aiz izbrīna!

– Tās esam mēs, iedzersim tasi tējas? Mums ir torte! jaunā sieviete jautri teica.

– Protams, nāciet iekšā, Alvīne aicināja.

Viktors ratiņkrēslā izbrauca no blakus istabas un sasveicinājās. Vīrietim uzreiz iepatikās jaunā sieviete, jo viņa nepievērsa nekādu uzmanību tam, ka viņš ir invalīds, un izturējās pret viņu kā pret parastu cilvēku.

– Tēvocīt, vai tu mani pavizināsi? Valdiņa viņam jautāja.

– Nu, sēdies, Viktors pacēla meiteni un apsēdināja sev klēpī.

Sievietes iegāja virtuvē.

– Kā Valdiņai ar veselību? vaicāja Alvīne, kad Katrīna izsaiņoja kūku.

– Viss ir kārtībā. Viņi veica operāciju. Mums ir tikai viena problēma. Ārsti mums ieteica pārcelties uz laukiem, lai uzlabotu veselību. Mums ir liela vasarnīca, taču baidāmies tur dzīvot vienas pašas. Es gribētu kaut kur atrast kompanjonus, klāstīja Katrīna.

– Vai mēs ar mammu nederētu? Viktors jautāja, piemiegdams sievietei ar aci.

– Zini, mēs būtu ļoti priecīgas! Katrīna iesaucās.

– Tas būtu jautri! Valdiņa piekrita un tad iesmējās. Mammu, mēs ar tēvoci Viktoru gandrīz ietriecāmies televizorā!

Laukos viss bija savādāk. Svaigs gaiss, blakus ezers, kur Viktoram no rītiem patika makšķerēt, meža birzs ar zemeņu laucēm. Katrīnas kaimiņi nāca talkā ar dārza darbiem.

Visu vasaru Alvīne palīdzēja dēlam veikt vingrinājumus. Valdiņa arī nestāvēja malā, atgādinot tēvocim par ikdienas fiziskajām aktivitātēm. Kādu dienu puisis sajuta sāpes kājās.

– Mammu, šķiet, tur kaut kas nokrakšķēja! viņš iesaucās brīdī, kad kārtējo reizi vingroja.

Valda bija sajūsmā:

– Tēvocīt Viktor, tu drīz sāksi staigāt, bet mana māte tevi apprecēs!

Katrīna iznāca no savas istabas un svinīgi paziņoja:

– Bet mēs negaidīsim, kamēr Viktors piecelsies. Mēs laulāsimies jau pēc divām nedēļām!

Lasi vēl: Sargeņģelis apklās ar saviem spārniem: nebijusi veiksme jūlijā gaida trīs zodiaka zīmes

Augusta beigās jaunie cilvēki nosvinēja pieticīgas kāzas, uzaicinot tikai dažus draugus un tuvākos paziņas.

Alvīne tā priecājās, ka toreiz nebija paņēmusi to naudas paciņu sev. Tagad viņai bija vasarnīca un labākā vedekla pasaulē!

Bet kā tev patika šis aizkustinošais stāsts? Vai tavā dzīvē ir bijuši notikumi, kad godīgums atmaksājies? Laipni lūgts dalīties savā viedoklī/pieredzē raksta komentāros!