Katru rudeni dārzā atkal uzvirmo jautājums – vai dobes rakt tagad, vai ļaut dabai pašai parūpēties līdz pavasarim?
Katrā rudenī daudzi dārzkopji stāv pie vienas un tās pašas izvēles – vai ņemt rokās lāpstu un uzrakt dobes jau tagad, vai atstāt šo darbu uz pavasari. Šķiet, ka atbilde ir vienkārša, jo paaudžu paaudzēs mēs esam pieraduši, ka rudens dobes noteikti jāuzrok. Tomēr šodien arvien biežāk izskan arī cita doma: varbūt šī tradīcija nemaz nav tik nepieciešama?
Man pazīstams dārzkopis no Olaines saka, ka šis jautājums katru rudeni izraisa diskusijas pat starp kaimiņiem. Vieni uzskata: “Bez rakšanas nebūs ražas!”, bet citi pārliecinoši piebilst, ka daba pati tiek galā un cilvēkam nevajag visu pārkārtot ar lāpstu. Kā tad īsti ir labāk?
Ko dod dobes uzrakšana rudenī
Tradicionāli rudens rakšana tika uzskatīta par drošāko veidu, kā sagatavot augsni nākamajai sezonai. Šādi:
zeme kļūst gaisīgāka un vieglāk uzsūc mitrumu,
izrakti nezāļu sakņu gabaliņi un kukaiņi nosalst,
pavasarī dobes ir vieglāk apstrādāt un iestrādāt kompostu vai kūtsmēslus.
Tieši tādēļ šī metode kļuva tik ierasta – tā radīja sajūtu, ka dārzs ir “sakopts” un gatavs jaunajai sezonai.
Kāpēc ne vienmēr tas ir vajadzīgs
Dārzkopju pieredze rāda, ka lielākā kļūda ir regulāri un pārāk dziļi uzrakt vieglas augsnes dobes. Tas izjauc dabisko mikroorganismu līdzsvaru un padara zemi sausāku, tāpēc nākamajā sezonā augi aug vājāk.
Turklāt pēc regulāras rakšanas pavasarī zeme var ātrāk izžūt, plaisāt un pārklāties ar cietu garozu. Ja gads ir lietains, izrakts dārzs mēdz pārvērsties gandrīz par purvainu lauku.
Kad rakšana var būt noderīga
Dārzkopji atzīst – ir situācijas, kad uzrakšana patiešām palīdz:
ja augsne ir smaga, mālaina un blīva,
ja nepieciešams iestrādāt daudz organisko mēslojumu,
ja iepriekšējā sezonā bijis daudz kaitēkļu vai nezāļu.
Šādos gadījumos rakšana atvieglo darbu un uzlabo rezultātu nākamajā gadā.
Ko darīt tā vietā
Vieglās augsnēs nereti pietiek ar citām metodēm. Pieredzējušie dārzkopji iesaka:
Mulčēšana. Dobes nosedz ar salmiem, nopļautu zāli, lapām vai zāģu skaidām. Mulča kalpo kā sega – pasargā augsni no sala, palīdz saglabāt mitrumu un pakāpeniski kļūst par dabisku mēslojumu.
Zaļmēslojuma augi (siderāti). Rudenī var iesēt sinepes, rudzus vai citus augus, kas līdz ziemai apklāj zemi, bet pavasarī tos var iestrādāt augsnē kā organisko mēslojumu.
Vieglā irdināšana. Dažreiz pietiek tikai pārstaigāt ar dārza dakšām, neapgriežot zemes kārtas pilnībā. Tas saglabā augsnes dzīvo organismu līdzsvaru un uzlabo gaisa apmaiņu.
Noslēgumā
Tātad – vai dobes rudenī ir vērts uzrakt? Vienas universālas atbildes nav. Smagās mālainās augsnēs tas būs noderīgi, bet vieglākās zemēs efektīvāk izvēlēties mulčēšanu vai siderātus. Kā saka mans paziņa no Olaines – “dažreiz pietiek ļaut dabai strādāt, un tā paveic vairāk nekā lāpsta”.
