Katrai jaunākajai paaudzei pēc skolas bija savas aktivitātes un intereses. Pateicoties bērnu atpūtai, var iztēloties, kā tad dzīvoja jaunieši.
Mēs uzskaitām septiņas deviņdesmito gadu bērnu iezīmes, kas mūsdienu cilvēkiem ir nesaprotamas.
Pamīšus brauca ar velosipēdu
Ja bērnam bija kārtīgs divritenis, viņš uzreiz kļuva “stilīgs”, jo varēja visus pavizināt (ja, protams, atļāva). Puiši varēja izbraukt apli vai divus ap māju. Vēl viens veids ir izvizināt citu uz velosipēda rāmja, tā arī bija aizraujoša nodarbe.
Lasi arī: Izrāviens! Globa nosaucis divas zodiaka zīmes, kuras ar 15. augustu sāks jaunu dzīvi un pārsteigs visus
Mūsdienu bērni sapņo par grezniem velosipēdiem: viņi izvēlas krāsu, ātrumu skaitu, krāsa viņiem ir pašsaprotama lieta, nemaz nerunājot par skrejriteņiem un skrituļdēļiem. Iepriekš velosipēds tika uzskatīts ne tikai par retumu, bet gan par greznību.
Ar odekolonu pildīt flomāsterus
Ko darīt, ja flomāsters pārstāj rakstīt? Atbildi zina tikai deviņdesmito gadu bērni. Pietiek izjaukt “flomiku” un iemērc mēģeni ar krāsvielu ar odekolonu. Ar flomāsteru ne tikai vēl mēnesi varēja zīmēt, bet tas arī garšīgi smaržoja!
Flomāsteru varēja tā “uzpildīt” vairākas reizes, līdz tas vispār pārstāja rakstīt. Viņš tad atstāja uz papīra bezkrāsainus slapjus traipus. Šajā gadījumā flomāsteri bija jāizmet un jācer, ka dzimšanas dienā uzdāvinās jaunas!
Savākti konfekšu papīri
Šāds vaļasprieks bērniem zināms no multfilmas “Smešariki”, vienā no sērijām tiek stāstīts par Ezīša vaļasprieku – kolekcionēt konfekšu papīriņus. Mūsdienu bērni to dara reti, ierastāk ir konfekšu papīriņu izmest miskastē, nevis tīrīt un uzglabāt albumā. Īpaši tagad ir alternatīva – uzlīmes!
90. gados bērni konfekti rūpīgi izsaiņoja, nolobīja iesaiņojumu un nogludināja. Viņiem bija īpaša kaste, kurā viņi glabāja krāsainus iesaiņojumus. Ja konfektes tika vestas no ārvalstīm, tad konfekšu papīrīši no tām tika turēti goda vietā un ne par ko ar tiem nemainījās.
Spēlēja “gumijas”
Tagad daudzi nesaprot, kas ir “ielēkt gumijās”, lai gan internetā var atrast shēmas un pat paņēmienus šādai darbībai! Pārsvarā meitenes spēlēja gumijas, lai gan arī zēni neiebilda.
Elastīgo lenti ieguva dažādos veidos … galvenais bija, lai mamma neuzzina, no kurienes tā dabūta!
Aprakti “noslēpumi” bedrē
Varētu domāt, ka šādi “noslēpumi” tika glabāti īpašās kastēs. Viss ir daudz pārdomātāk: 90. gadu bērni bedrē ielika folijas gabaliņu, mazu akmentiņu, virsū uzlika stiklu no pudeles.
Cilvēki domā, ka uz šī izciļņa nekā nav, bet tu zini, ka tur ir glabāts tavs noslēpums!
Printera vietā izmantoja koppapīru
Printeris 90. gados strādāja ar grūtībām, tāpēc to laiku bērni atrada alternatīvu attēlu “drukāšanas” iespēju – koppapīru. Vajadzēja atrast vecu stieni bez pastas un ar to izsekot attēlam caur koppapīru. Uz baltas lapas parādījās skaista bilde, un grāmata/lapa, no kuras tie tika kopēti, praktiski necieta.
Zīmēts/rakstīts caur trafaretiem
Plastmasas loksnes ar dažādām spraugām tika izmantotas dažādiem mērķiem. Kāds parakstīja skolas atskaiti, noformēja sienas avīzi, izgatavoja pastkartes ar savām rokām. Trafareti steidzīgajiem puišiem ātri saplēsa, bet pacietīgiem tie ilgi glabājās.
Lasi arī: Izrāviens! Globa nosaucis divas zodiaka zīmes, kuras ar 15. augustu sāks jaunu dzīvi un pārsteigs visus
Tā laika modernā tipa trafareta versija bija īpaši lineāls. Uz tiem bija dažādas figūras, un ar to palīdzību varēja uzzīmēt veselus attēlus!