Ļoti nedaudzi pasaules nostūri mūsdienās ir cilvēka darbības neskarti. Viena no šādām teritorijām – Teiču dabas rezervāts – atrodama Latvijā.
Rezervāta teritorija, kas slēgta apmeklējumam, aptver 19 tūkstošus hektāru sūnainu purvu, kur katrā solī iestieg kājas un uz šeit iemaldījušos cilvēku neizpratnē nolūkojas aļņi un dzērves.
Teiču purvs ir kā noslēpumiem pilns dzīvs organisms, tas nerimtīgi aug un attīstās – sūnas aug strauji, tām atmirstot veidojas slānis, uz kura aug nākamā purva kārta. Jaunie sūnu slāņi spiež uz vecajiem un purvs, laikam ejot, plaisā. Plaisās pēdējo 2000 – 3000 gadu laikā izveidojušies ezeri, kopā Teičos tādu ir 18.
Latvijas Hidroekoloģijas Institūta (LHEI) pētnieki zinātniska projekta ietvaros jau divus gadus pēta septiņus Teiču rezervāta ezerus. Projekts dod zinātniekiem iespēju “ceļot laikā” – pētījumi šajos neskartajos ezeros ļauj izprast, kā ezeru ekosistēmas funkcionēja pirms cilvēka iejaukšanās. Iegūto rezultātu salīdzināšana ar datiem no citiem Latvijas un pasaules ezeriem ļaus aptvert, cik liela ir cilvēka ietekme uz ūdens vidi.
Praktiskā pētījuma veikšana nav viegls uzdevums – apjomīgais zinātniskais inventārs jānes cauri purvam, ievāktais materiāls, ieskaitot slapjus, smagus zvejas tīklus, jānes ārā. Tomēr iegūtie rezultāti un iespēja visos gadalaikos atrasties vidē, kur, liekas, apstājies laiks, atsver ieguldītās pūles.
Pirmie iegūtie rezultāti liecina, ka pētāmo ezeru ekosistēmām ir virkne kopīgu iezīmju – tajos ir ļoti tīrs ūdens, dabas resursus nepatērē cilvēks, tos apdzīvo augu un dzīvnieku sugas, kas pielāgojušās dzīvei skābā ūdenī, purva viducī. Tomēr daudzējādā ziņā ezeru iemītnieki un to mijiedarbība zinātniekus pārsteiguši.
Izrādās, ka tikai piecos no ezeriem dzīvo zivis un četros no tiem tikai viena suga – asaris. Purva ezeros barības zivīm ir maz, no asaru iecienītajiem grunts dzīvniekiem sastopami tikai odu un spāru kāpuri. Asari tam pielāgojas, ēdot ūdenī iekritušus sauszemes kukaiņus, zivju vēderos atrastas pat lapsenes, sienāži un skudras. Visātrāk asari aug ezeros ar dzidrāko ūdeni – šeit vieglāk ieraudzīt un notvert kādu paklupušu sienāzi. Seklāko no ezeriem savukārt apdzīvo liels daudzums putnu; rudens vakaros var saskaitīt tūkstošiem dzērvju un ligzdas tur vij reti sastopami ūdensputni. Migrējošo putnu izkārnījumi kalpo kā sākotnējo barības vielu avots, kuras vēlāk, ar saules enerģijas palīdzību, pārvēršas augu un dzīvnieku biomasā.
Turpmākajā pētījuma gaitā svarīgākais zinātnieku uzdevums ir iegūtos datus apkopot, ļaujot pilnvērtīgi un skaitliski precīzi raksturot neskartu ezeru ekosistēmu funkcionēšanu.
Pētījuma rezultātiem būs praktisks pielietojums ūdens resursu apsaimniekošanas plānošanā un organizēšanā. Pētot Teiču rezervāta ezerus, mēs iegūstam atskaites punktu, uz kuru tiekties, saimniekojot laikmetā, kad tīru ūdeņu paliek arvien mazāk.
ERAF finansēto pēcdoktorantūras pētniecības projektu Nr. 1.1.1.2/VIAA/4/20/736 “Dabiskas purva ezeru ekosistēmas – meklējot ekoloģiskus parametrus, kas ilustrē cilvēka ietekmes neskartu ekosistēmu funkcionēšanu” īsteno LHEI sadarbībā ar Kopenhāgenas Universitāti. Pētījuma veikšana Teiču dabas rezervātā saskaņota ar Dabas aizsardzības pārvaldi.