Omīte nesa barību uz suņu būdu, bet kaimiņi nekad suni tur nebija redzējuši. Kad noskaidrojās, kas dzīvo būdā, visi apklusa

Omīte Zinaīda vairāk nekā 30 gadus bija nodzīvojusi ciematā, kur no dienas dienā nekas nemainījās – jaunieši aizbrauca uz pilsētām, un vecie ļaudis turpināja dzīvot šeit.

Zinaīda dzīvoja viena, izņemot ar savu suni, taču patiesība ir tāda, ka neviens viņu nekad nav redzējis. Laika gaitā par dzīvnieku izplatījās daudz baumu, ka suņu būdā dzīvo kāds eksotisks dzīvnieks, kuru Zinaīda nez kāpēc nevēlas rādīt.

Protams, kaimiņi viņai jautāja par suni:

“Zinaīda, kāds suns tev ir būdā? Kāda šķirne? Un kāds viņam vārds?”

Vecā sieviete uzreiz mainīja tēmu vai atbildēja ļoti abstrakti, tik ļoti, ka jebkurš rakstnieks vai politiķis varētu apskaust viņas mēli. Gāja gadi, bet dzīvnieciņu no būdas neviens neredzēja – ar laiku tas sāka patiešām interesēt ikvienu rajonā dzīvojošo, viņi sāka stāstīt teju fantastiskus stāstus par veco sievieti.

Viena sirma kundze Ludmila jau nepacietīgi mēģināja noskaidrot, kāds dzīvnieks mitinās viņas tuvākās kaimiņienes būdā, un pienākot naktij viņa nolēma aiziet paskatīties.

Nonākusi pagalmā pie Zinaīdas, viņa sāka klusi tuvoties uz suņu būdas pusi, līdz bija gandrīz tieši aiz tās. Ejot tuvāk būdai, viņa beidzot ieraudzīja, kas tur mitinājās, un tas viņu ļoti pārsteidza..

Būdā atradās blonda meitene, kura skatījās uz Ludmilu, un viņas acīs bija redzama tikai naids. Viņa atpazina meiteni, tā bija meitene vārdā Sveta, kura tika uzskatīta par pazudušu. Viņa visā ciemā bija maldinājusi vecos ļaudis, lai gūtu kādu labumu. Taču policija šo meiteni uzskatīja par pazudušu.

Lasi vēl: Arī Latvijā reiz filmēšanas laikā ir nonāvēts cilvēks: Trieciens bijis tik spēcīgs, ka vīrietis aizripojis pa ceļu

Ludmila nekavējoties izsauca policiju. Vēlāk noskaidrojās, ka meitene ieradās lūgt vecās kundzes Zinaīdas palīdzību, lai varētu noslēpties, kamēr visi par viņas noziegumiem aizmirsīs. Sirmā kundze, protams, piekrita.

Meitene bija nerunīga un nelaipna. Biežāk izvēlējās nakšņot būdā, lai nakts aizsegā dotos apskatīt ciemata ļaužu privātīpašumus. Zinaīda gan par meitenes nodomiem nav zinājusi, jo nelaipnā meitene paskaidroja, ka viņa ir pieradusi gulēt ārā un ir īsts dabas bērns.

Policija sirmo kundzi nesauca pie atbildības, jo bija apvārdota un vēlēja meitenei tikai labu. Diemžēl meitene tikai izmantoja Zinaīdas labsirdību.