Glicīdi. Tā ir neironu – smadzeņu ķieģelīšu – barība. Tā sauktos lēnos glicīdus, kas organismam nepieciešami pastāvīgi, cilvēks uzņem ar makaroniem, maizi, kartupeļiem. “Ātros cukurus” satur parastais baltais cukurs, konfektes, kūkas, taču tie organismā ļoti slikti asimilējas. To pārmērīgas lietošanas dēļ var attīstīties hipoglikēmija, kas savukārt var izraisīt atmiņas pasliktināšanos un zaudēšanu.
Proteīni. Par tiem visbiežāk mēdz aizmirst. Dzīvnieku izcelsmes proteīni satur tās aminoskābes, ko pats organisms nesintezē. Vēl viens arguments par labu zivīm. Proteīnus satur arī dārzeņi, tādēļ ieteicams uzturā lietot graudaugus un pākšaugus: rīsus, lēcas, sarkanās pupiņas.
Vitamīni. B grupas vitamīni nešaubīgi ir smadzeņu un nervu sistēmas uztura līderi. B1 vitamīnam ir noteicoša loma atcerēšanās procesā, tas nepieciešams nelielos daudzumos, taču pastāvīgi. B12 vitamīns ir atbildīgs par drošiem sakariem starp smadzeņu un nervu šūnām. Šis vitamīns ir rupja maluma un kliju maizē, sierā, zirņos, pupiņās, griķos un citos putraimos, arī riekstos.
Minerālvielas un mikroelementi. Vissvarīgākā atmiņai ir dzelzs, kas darbojas kā B9 vitamīns un kas nepieciešama uzmanības koncentrēšanai un emocionālā līdzsvara uzturēšanai.
