Pie publicētā video raisījušas daudz un dažādas diskusijas par tēmu – lāči Latvijas mežos.
Kāds vīrietis komentāros vaicā: “Kāpēc, lai viņš skrietu virsū?”. Kāds viņam atbild: “Jo meža dzīvnieks un nav prognozējams, piemēram, sargā savu medījumu, vai lācene domā, ka apdraudi tās lācēnus. Risks ir ļoti neliels, bet ir.”
Citi raksta:
“Normāls lāčuks, mierīgi pastaigājās tur, kur tam jābūt, nevienu netramdīdams, cilvēkiem jau ir tāds niķis bāzt visur savu degunu – ir vai nav viņa teritorija, un, ja traucē kāds tad obligāti viņu vajag novākt no ceļa. Cilvēks nav zemes prioritāra radība.”
“Pagaidiet vēl pāris gadus, redzēsiet kas notiks. Es nerunāju par tiem, kas sēž dīvānā ar telefonu rokā un ļoti skaisti komentē. Bet par tautu, kas mīl būt dabā.”
“Šādiem zvēriem točna nav vietas LV mežos. Jo tālāk jo trakāk.”
“Tas ir labi. Jo vairāk šādu video, jo mazāk cilvēki iet uz mežu (sēņot, ogot). Tas nozīmē – man būs vairāk, ko ievākt. Bet, ja godīgi, lācis ir vienīgais, ko vēl neesmu sastapusi aci pret aci.”
“Ērces, odi, čūskas un tagad lāči. Ļoti gribās uz mežu!”
“Sēnes turpmāk būs jāēd tikai sapņos…”
Lasi vēl: Ģimene piedzīvo īstu pārbīli! Valkas pilsētas centrā privātmājas pagalmā iekļūst bīstams plēsējs, kurš sēž uz mājas terases un vēlāk nozog sev maltīti (video)
“Medu vajadzēja piedāvāt!”
“Nekad ne vilks, ne lūsis un lācis nevienu neaiztiks!”
Es pagājušo pirmdien satiku lāci – Nīgrandes pagastā Kalnos: pastaigājos pa lielo šoseju – meža malā kaut ko gardu ēda – kad ieraudzīja mani, piecēlās kājās un bļaudams ieskrēja mežā – es vienkārši stāvēju sastingusi – vēl kādu laiciņu un tad skrēju tik ātri kā nekad visu savu dzīvi…”
“Skaistulis, katram savas mājas, mežus izzāģē… Kur tad dzīvnieki nāks dzīvot, protams tuvāk cilvēkiem. Izlasot komentārus secināju, ka daļa no tautas dīvānu kritiķi un galvas tikai fasonam, cilvēkam jābūt mierā ar dabu.”
“Super Lāčuki! Mans opis teica, ka agrāk LV bijusi ap 300 lāčiem un neviens neko neskrēja virsū, ja neaiztiek…”
“Jā, jā, ko var runāt tie dzīvnieki ir tādās bailēs iedzīti, ka ne skrien virsū, bet redzot cilvēku, skries prom!”
“Šiem nabagiem jau vairs nav vietas uz pasaules… ja no lāča bail, tad neej uz mežu!”
“Lācis arī gaļu nesmādējot….”
“Kas par milzeni!!!”
“Es sēņot neiešu!”
