“Swedbank” ir paziņojusi par vairākiem būtiskiem izmaiņu punktiem cenrādī, kas stāsies spēkā šī gada 1. septembrī. Daļa klientu jau ir paspējuši iepazīties ar paredzētajām pārmaiņām.
Tās galvenokārt ietekmēs tos, kuri izmanto bankas kredītkartes, veic darījumus ar vērtspapīriem, kā arī seniorus, kuri pievienojušies īpašajai “Seniors” programmai. Līdz šim Zelta kredītkartes ikmēneša maksa bija 5 eiro, bet kartes izsniegšana maksāja 1,70 eiro. Sākot ar 1. septembri, šīs izmaksas pieaugs: mēneša maksa būs 6 eiro, bet kartes izsniegšana – 2,50 eiro.
Svarīgi atgādināt, ka sabiedrībā nereti tiek jauktas norēķinu kartes un kredītkartes – ikdienas pirkumos izmantotās kartes parasti ir debetkartes, nevis kredītkartes. Līdz ar cenu izmaiņām banka sola arī papildu priekšrocības:
Zelta, Platīna un kredītkaršu lietotājiem tiks nodrošināta aizsardzība pret bojātiem vai nesaņemtiem sūtījumiem no interneta veikaliem, kā arī uzlaboti pirkumu apdrošināšanas nosacījumi. Ja klients nepiekrīt šīm izmaiņām, viņam ir iespēja līdz 2025. gada 31. augustam lauzt kredītkartes līgumu bez papildu maksas.
Vienlaikus banka brīdina būt piesardzīgiem – nedēļas nogalē krāpnieki Latvijas iedzīvotājiem izsūtījuši viltus e-pastus ar aicinājumu “atjaunot personas datus”, cenšoties iegūt konfidenciālu informāciju. “Swedbank” uzsver, ka nekad nesūta e-pastus ar prasību atjaunot datus, un aicina nekādā gadījumā nereaģēt uz šādiem ziņojumiem. Pēc klientu sniegtās informācijas kļūst skaidrs, ka šoreiz krāpnieki īpaši mērķējuši uz darba e-pasta adresēm, tāpēc daudzi cilvēki šos viltus sūtījumus saņēmuši tikai pirmdien, sākoties jaunajai darba nedēļai.
Banka atkārtoti norāda – ja kādreiz būtu nepieciešams atjaunot personas datus, to varētu droši izdarīt tikai caur internetbanku. Ja klients tomēr sniedzis savus datus šādās krāpnieciskās vēstulēs, nekavējoties jāsazinās ar banku, lai bloķētu piekļuvi internetbankai un/vai maksājumu kartēm, tādējādi izvairoties no iespējamiem finansiāliem zaudējumiem.
Izmaiņas skars arī klientus, kuri līdz 2016. gada 1. septembrim pievienojās “Seniors” programmai. Ja līdz šim komisijas maksa par naudas pārskaitījumiem uz jebkuru citu kontu Latvijā – neatkarīgi no tā, vai tas bija “Swedbank” vai citas bankas konts – bija 3 eiro (veicot darījumu telefoniski – mazāk), tad turpmāk šī maksa būs 5 eiro. Vienlaikus būtiski samazināsies izmaksas par dokumentu vai citu vērtīgu priekšmetu (piemēram, PIN kalkulatoru) piegādi no bankas filiālēm: ja iepriekš pakalpojuma cena Latvijā bija 50 eiro, turpmāk tā būs 30 eiro, savukārt piegādes ārpus Latvijas saglabāsies par 50 eiro.
Pozitīva pārmaiņa ir arī maksa par pēdējo piecu darījumu izdruku bankomātā – turpmāk šis pakalpojums būs bez maksas (līdz šim maksāja 0,20 eiro). Turklāt “Swedbank” ir samazinājusi vairākas maksas darījumiem ar vērtspapīriem, padarot šo pakalpojumu pieejamāku plašākam klientu lokam.
“Swedbank ieguldījumu pārvaldes sabiedrības” vadītāja Anželika Dobrovoļska norāda, ka zemākas komisijas maksas nozīmē lielāku līdzekļu pieaugumu klientu uzkrājumos, jo katrs ietaupītais eiro tiek ieguldīts un ilgtermiņā veicina kapitāla pieaugumu. Pat neliela starpība, piemēram, tikai 0,2% zemāka komisija, 30 gadu laikā var nodrošināt pensijas kapitālu, kas ir par 3–5% lielāks.
Likuma grozījumi paredz, ka jo lielāks ir pensiju otrā līmeņa pārvaldnieks, jo zemāku komisijas maksu tas drīkst piemērot. Tāpēc klientiem ir īpaši svarīgi rūpīgi izvērtēt gan pārvaldnieka lielumu, gan faktiski piemēroto komisijas maksu. Dobrovoļska uzsver, ka zemāka komisija ir nepārprotams signāls, ka nauda strādā klientu labā, veicinot sabiedrības iesaisti un uzticēšanos pensiju otrajam līmenim kā nozīmīgam nākotnes ienākumu avotam. Mūsdienu ieguldījumu pārvaldīšanas pieejas ļauj veiksmīgi apvienot aktīvo un pasīvo pārvaldīšanu, nodrošinot kvalitāti un starptautisku ieguldījumu diversifikāciju, vienlaikus samazinot izmaksas.
Lasi vēl: Nekad neatdodiet nevienam liekus dārzeņus no sava dārza – stāstu kāpēc to nevajadzētu darīt
“Swedbank” veiktais pētījums atklāj, ka daudzi cilvēki joprojām nav rūpīgi izvērtējuši savu pensiju plānu piemērotību. Lai gan 84% aptaujāto zina, kurš pārvalda viņu pensiju uzkrājumu, tikai 26% šo informāciju ir pārbaudījuši nesen. Aptaujas dati arī rāda, ka 25% iedzīvotāju pēdējā laikā ir mainījuši savu pensiju otrā līmeņa plānu, bet 40% to darījuši jau pirms ilgāka laika.
