Ko nedarīt šajā dienā
Jābūt uzmanīgiem ar uguni un degošiem priekšmetiem, jo šī diena tiek uzskatīta par ļoti traumatisku. Šajā dienā tika lauzta pat maize, jo, ja sevi ievaino, var ļoti saslimt.
Nedrīkst pacelt balsi uz mājdzīvniekiem putniem, arī ēst ēdienus no mājputniem – nelaimes tevi vajās ļoti ilgi.
Stingri aizliegts strīdēties ar radiniekiem – līdz melnai svītrai dzīvē.
Negriez nagus – vari sas**mt.
Ja ilgstoši skatīsies uz sevi spogulī – būs ādas problēmas.
Šajā dienā nevajadzētu pļāpāt – viss atgriezīsies bumerangā un dzīve kļūs nepanesama.
Šajā dienā nav vēlams dāvināt dāvanas, tostarp lāpstiņas, adatas, adatas un melnus cimdus – gaida asaru jūra. Dāvināt drīkstēja tikai koka karotes, kas solīja nest mieru un labklājību gan dāvinātājam, gan saņēmējam.
Lasi vēl: Uz visiem laikiem acis aizvēris ļoti nozīmīgs cilvēks Latvijai; viņa ieguldījums karjerā būs mūžīgs
Latvijā bija un joprojām ir daudzi seni svētki, kas sakņojas senajās latviešu tautas tradīcijās un pagāniskajā ticībā. Šie svētki bieži vien ir saistīti ar dabas cikliem un gadskārtu ritumu. Daži no svarīgākajiem senajiem latviešu svētkiem ir:
Jāņi – viens no nozīmīgākajiem un plašāk svinētajiem svētkiem, kas tiek atzīmēts vasaras saulgriežos, 23. un 24. jūnijā. Tas ir laiks, kad dienas ir visgarākās un naktis visīsākās. Jāņu laikā tiek dedzināti ugunskuri, dziedātas dziesmas, dejots un pinami ziedu vainagi. Cilvēki naktī dodas meklēt papardes ziedu, kas simbolizē laimi un veiksmi.
Ziemassvētki – senie latvieši svinēja ziemas saulgriežus, kas mūsdienās sakrīt ar Ziemassvētku laiku. Šie svētki simbolizēja gaismas atgriešanos, jo dienas pēc saulgriežiem sāk kļūt garākas. Ziemassvētku tradīcijas ietver bluķa vilkšanu, maskošanos, dziesmu dziedāšanu un īpašu ēdienu gatavošanu.
Meteņi – pavasara tuvošanās svētki, kas tiek svinēti februārī vai martā, atkarībā no Mēness kalendāra. Meteņi ir laiks, kad tiek atvadīts ziema un sagaidīts pavasaris. Svētki ietver maskošanos, rotaļas un īpašu ēdienu gatavošanu, piemēram, pankūkas un pīrāgus.