Šis notikums risinājās attālā Latvijas ciematā. Vietējie ļaudis bija pamanījuši, ka pēdējā laikā naktī no pamestas mājas dzirdamas dīvainas skaņas, kādas rodas raudot bērnam vai gaudojot dzīvniekam.
Kādu dienu iedzīvotāji, saņēmuši drosmi, kopā ar policistu nolēma doties apskatīt ēku, lai noskaidrotu, kas tad īsti tur notiek.
– Māri – vecmāmuļa Maija uzsauca vietējam rajona policistam – tu te sēdi, kamēr kaimiņu puikas nolasa ābolus no pamestā augļu dārza.
– Bet mājā taču neviens nedzīvo, ļaujiet bērniem ēst ābolus, lai tie nesabojājas, atbildēja Māris.
– Tie nesabojāsies, tos varēs pārdot tirgū, sacīja Maija, taču uzreiz saprata, ka ir pāršāvusi pār strīpu.
Policists pasmaidīja, viņš jau sen zināja, ka Maija ābolus ved uz tirgu.
– Tātad jūs vedat tos uz tirgu? vaicāja likumsargs.
– Es neko nevedu, par ko tu runā?! Āboli nevienam nepieder. Es pat palūgšu savam vīram izpļaut taku uz ābeļdārzu, lai bērni nenolauž kaklu.
– Izpļaujiet gan, bet es vakarā atnākšu un pārbaudīšu, noteica Māris.
Vecmāmuļa Maija žigli izskrēja no ciema policijas iecirkņa.
Lasi arī: Supermēness 2023. gada 3. jūlijs: pirmā no pieciem liktenīgajiem šī gada pilnmēnešiem – pazīmes un briesmas
Lasi arī: “Grāfa” salāti. Pats garšīgāks ēdiens no galda bietēm. “Siļķi kažokā” vairs negatavojam
Policists Māris bija labs puisis, atbildīgi pildīja savus darba pienākumus.
Viņš kādreiz mēdza satikties ar meiteni vārdā Terēze. Abi bija iemīlējušies viens otrā un plānoja apprecēties, bet Terēzes labākajai draudzenei Natālija tas nepatika, un viņa izdomāja viltīgu un nekrietnu plānu.
Natālija uzaicināja Māri pie sevis un lūdza, lai viņš palīdz pacelt smagu kasti. Viņa atnesa vīrietim vīna glāzi, tad vēl vienu, un Māris zaudēja samaņu. Viņš pamodās tikai no Natālijas vecāku kliedzieniem…
Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk
traki traki
NEVIENS MĒS NEZINĀM KAD ZAUDĒSIM UN KAD VINNĒSIM….STĀSTS IR JAUKS,BET DZĪVĒ VISS IR SAVĀDĀK….NEĢĒĻI VAIRUMS VINNĒ…..DIEMŽĒL….