Ļoti nepatīkama ziņa visiem dīzeļu automašīnu īpašniekiem

Transporta dzinēji, kuros tiek dedzināti naftas produkti, neapšaubāmi ir dabai un cilvēkam kaitīgi. Ja tiešām gribam būt zaļi, no tiem, iespējams, vajadzētu atteikties.

Sevišķi no dīzeļiem, kuri līdzās siltumnīcas efektu palēnām audzējošajai ogļskābajai gāzei piedevām izpūš cilvēkam tieši un tūlīt ļoti kaitīgus slāpekļa oksīdus. Kā to izdarīt?

Viens kardināls lēmums Eiropā jau pieņemts – sākot ar 2030. gadu, jaunu dīzeļdzinēju ražošana un pārdošana tikšot aizliegta. Un pasaule izglābta… Hmm,. bet kā tur patiesībā ir? Noskaidrosim!

Par dīzeļiem Latvijā

Mēs esam atbilstoši savām iespējām sekojuši Eiropas “dīzeļvilnim” ar vairāku gadu nobīdi. Vēl 2000. gadā mums ar dīzeļdzinējiem bija tikai katrs desmitais auto. 2010. gadā – jau puse. Turpmāk dīzeļu (galvenokārt lietotu) plūsma uzvar. Un pērn to īpatsvars sasniedz jau 60 procentus. Te gan jāpiebilst, ka dati tabulā ir par visiem transportlīdzekļiem (ne tikai vieglajiem) kopā. Un “komercnieki” gan pie mums, gan citur Eiropā ir gandrīz tikai dīzeļi.

Lasi vēl: Bordāns paziņo, ka iespējams būs jāpieņem šādi ierobežojumi: ”Mums nav izvēles”

Atteikties mēs no tiem nevaram, nesagraujot savu ierasto privāto dzīvi un saimniecisko darbību arī. Tuvākajā laikā arī nomainīt šos uz jaunākiem un jau no dzimšanas ekoloģiskākiem – arī ne. Ko tad varam darīt, lai kļūtu zaļāki?

Pareizu rīcības versiju meklējumos dodam vārdu mūsu ekspertiem. Negaidiet gan konkrētas receptes – tādu pašlaik diemžēl nav nevienam. Lietojiet turpmāk teikto kā iedvesmu turpmākiem kustības ekoloģijas meklējumiem, kuri nebūs ne viegli, ne ātri, raksta la.lv

Jānis Rapa: “Dīzeļu daļas kāpuma vilnis skaidrojams ļoti vienkārši. Vilināja salīdzinoši niecīgais degvielas patēriņš. Pielej bāku un brauc 1000 km.

Tas arī šodien ir stiprākais dīzeļu trumpis pret EV. Iespēja tankoties reizi nedēļā un izdarīt to piecās minūtēs. Pieejami desmitiem veco DUS, ar desmitiem pistoļu katrā. Nevis divas štepseles uz 100 km ceļa, kuras var būt jau aizņemtas uz stundu.

Pastāstiet man, kā – ja 300 000 mūsu dīzeļu mēs pēkšņi spētu nomainīt uz EV – izskatīsies uzpildes process? Kā spēsim saglabāt gan sadzīvē, gan saimnieciskajā darbībā ierastos un nepieciešamos ritmus?

Un vēl – kā tas var būt, ka CSDD turpina projektēt un uzstādīt 50 kW uzlādes stacijas, kuras jau šodienas moderno auto prasībām ir pārāk vājas un lēnas?”