2023. gadā saskaitot visbiežāk sastopamos krāpšanas veidus, izrādījies, ka smikšķerēšana ir trešajā vietā, tūlīt pēc krāpnieciskiem telefona zvaniem un investīciju krāpšanas gadījumiem.
Smikšķerēšana ietver krāpniecisku īsziņu sūtīšanu, kas ir kļuvusi par ievērības cienīgu problēmu digitālajā vidē.
Šis krāpšanas veids ir radījis papildu izaicinājumus drošības jomā un prasa pastiprinātas pasākumus, lai aizsargātu cilvēkus no potenciālajiem apdraudējumiem. Pērn notika būtisks pavērsiens, kurā iedzīvotājiem tika izkrāpti vairāk nekā 375 600 eiro, un šajā krāpšanas aktā piedalījās vismaz 394 upuri, kuri uzticējās maldīgajām īsziņām.
Šis gadījums ir tikai viens no piemēriem, kā noziedznieki izmantoja viltus īsziņas, lai panāktu savus mērķus. Jau šogad novērojams jauns vilnis, kurā Krā***ki sūta īsziņas, izliekoties par Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvjiem. Šāda veida noziedzība izraisa ne tikai finansiālas zaudējumus, bet arī apdraud iedzīvotāju uzticību un drošību digitālajā vidē.
Lai apkarotu šo augošo draudu, ir svarīgi veikt preventīvus pasākumus un uzlabot sabiedrības informētību par šāda veida krāpšanas metožu identificēšanu un novēršanu. Šogad likumsargi ir guvusi informāciju no vairākiem iedzīvotājiem, kuri ir kļuvuši par Krā***ku upuriem.
Šajos gadījumos noziedznieki ir nosūtījuši maldinošas īsziņas, izliekoties par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvjiem. Īsziņās tiek apgalvots, ka ir sagatavots nodokļu pārmaksas dokuments par iepriekšējo gadu, un tajā ir iekļauta krāpnieciska saite, kas atšķiras no Valsts ieņēmumu dienesta oficiālajām vietnēm.
Šāda veida krāpšanas mēģinājumi rada nopietnas sekas, ne tikai finansiālā ziņā, bet arī apdraud iedzīvotāju uzticību valsts institūcijām un digitālajai drošībai kopumā. Ir būtiski, lai sabiedrība būtu informēta un piesardzīga pret šāda veida noziedzība, veicinot izglītotību un sniedzot norādījumus par drošības pasākumiem digitālajā vidē.
Noziedznieki mēģina izmantot viltus īsziņas, lai izvairītos no ievērības un pārsteiguma, liekot saņēmējam ievadīt savus bankas konta datus krāpnieciskajā interneta vietnē. Šajā veidā viņi centās piesaistīt upurus un nodot svarīgus finanšu datus savā rīcībā. Lai šķistu pārliecinošāk, īsziņās tiek izmantots Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vārds kā sūtītāja nosaukums.
Tomēr ir jāatceras, ka šie noziedznieki ir attīstījuši numuru viltošanas tehnoloģijas, kas ļauj viņiem ātri un efektīvi atdarināt uzņēmumu un valsts iestāžu nosaukumus, kā arī tālruņa numurus. Šī apšaubāmā prakse prasa no sabiedrības pastiprinātu uzmanību un izpratni par digitālajiem draudiem, veicinot vienotu pieeju datu aizsardzībai un piesardzībai pret krāpnieciskām aktivitātēm tiešsaistē.
Taču šajā gadījumā tas ir viss tikai kā iesākums un paziņots par ko vēl nepatīkamāku, kas turpināsies drīzumā…
Lasi raksta turpinājumu nākamajā lapā