Ir būtiski apzināties, ka īsziņu krāpšanas veidi saglabā savu aktuālumu, ietverot jaunus scenārijus, kuri ir dokumentēti kopš 2023. gada. Viens no šiem krāpšanas veidiem ietver situācijas, kad īsziņas sūtītājs izvēlas izskatīties kā sūtītāja bērns un informē saņēmēju par it kā salūzušu telefonu. Vēlāk saziņas laikā, izmantojot lietotni WhatsApp, tiek izvirzīts pieprasījums pārskaitīt naudu, radot steidzamības sajūtu un emocionālus apsvērumus.
Citas reizes īsziņu sūtītāji, uzdodoties par bērnu, stāsta par ceļu satiksmes negadījumu un lūdz saņēmēju steidzami pārskaitīt naudu, izmantojot emocionālu manipulāciju un radot tūlītēju nepieciešamības sajūtu.
Turklāt pastāvīgi tiek izmantotas krāpšanas metodes, kas saistītas ar piegādes dienestiem, kur krāpnieki izmanto ne tikai Omniva un DPD viltus mājaslapas, bet arī pasaules līderus, piemēram, DHL, UPS, Latvijas Pasta un citus. Šis dinamiskais pieejas pielāgošanas process apliecina noziedznieku nepārtrauktu radošumu, cenšoties radīt jaunas metodes, kā apkrāpt iedzīvotājus.
Kopš 2023. gada pavasara iedzīvotāji masveidā sāka saņemt īsziņas, kas izliekas par administratīvā soda apmaksu. Turklāt ir reģistrēti gadījumi, kad tiek izplatītas viltus īsziņas, piemēram, par pozitīvu H** testu, izmantojot E-veselības vārdu, vai ar SMS tiek aicināti ierasties tiesas sēdē.
Neskatoties uz daudzām “leģendām”, kas apņem šīs krāpnieciskās darbības, ir jāsaprot, ka noziedznieku mērķis ir viens – izmantot izdevīgus brīžus un neuzmanību, lai veiktu krāpšanu. Viņi bieži izmanto ļaundabīgas saites, kas ved uz viltus mājaslapām, kas oficiāli atveido kādu iestādi, piemēram, Latvija.lv. Šajās viltus vietnēs, piedāvājoties autorizēties, cilvēki neapzināti atklāj savus datus, ļaujot noziedzniekiem pārņemt kontroli un veikt nelegālus pārskaitījumus uz “naudas mūļa” kontiem. Tādējādi, lai mazinātu šo risku, ir būtiski palielināt sabiedrības informētību par šādām krāpšanas metožu pazīmēm un stiprināt digitālo drošību.
Likumsargi aicina iedzīvotājus neņemt pieņemt informāciju vienkārši, bet gan izturēties pret to ar kritisku pieeju. Svarīgi vienmēr pārliecināties, vai saņemtā saite pilnībā sakrīt ar attiecīgās iestādes vai uzņēmuma oficiālo vietni. Šāda rīcība palīdzēs novērst iespējamus krāpšanas uzbrukumus un saglabāt savu digitālo drošību.
Ja rodas šaubas par saņemto informāciju, ieteicams nekavējoties sazināties ar konkrēto iestādi vai uzņēmumu, izmantojot oficiāli norādīto tālruņa numuru no attiecīgā mājaslapas. Nepieciešamības gadījumā noskaidrojot informāciju tieši no avota, iespējams novērst nevēlamo rīcību vai krāpšanas mēģinājumus.
Būtiski izvairīties no jebkāda veida informācijas vai bankas datu ievadīšanas apšaubāmās interneta vietnēs. Tas ietver stingru aizliegumu nodot savus bankas konta datus trešajām personām vai citām neuzticamām platformām. Drošības nolūkos iedzīvotājiem tiek ieteikts ievērot šo pamatnoteikumu un būt ļoti piesardzīgiem, lai novērstu iespējamās sekas.
Turklāt ir vērts atcerēties, ka Valsts ieņēmumu dienests nekad nesūta īsziņas iedzīvotājiem. Visu nepieciešamo informāciju par nodokļu lietām var apskatīt Elektroniskajā deklarēšanās sistēmā (EDS). Aicinām arī dalīties ar šo informāciju ar gados vecākiem radiniekiem, kaimiņiem un draugiem, lai kopīgi veicinātu apziņu par aktuālajiem krāpšanas veidiem un aizsargātu cits no cita.
Ja kādam ir bijusi neveiksmīga pieredze, kur krāpnieki ir izdevušies izkrāpt naudu, ir ārkārtīgi svarīgi nekavējoties informēt savu banku par notikušo. Tāpat iedzīvotājiem tiek ieteikts iesniegt sūdzību un vērsties pie tuvākā likumsarga iecirkņa, lai sāktu izmeklēšanu un meklētu veidus, kā atjaunot zaudēto. Šis pasākums palīdzēs ne tikai konkrētajam upurim, bet arī varētu kalpot kā brīdinājums citiem potenciālajiem krāpšanas mērķiem.