Lietuvā sākas otrā līmeņa pensiju sistēmas reforma
Lietuvā ir uzsākta otrā līmeņa pensiju sistēmas reforma, kas solās būt nozīmīgs solis valsts finanšu politikā. Valsts iestādes plāno ļaut ikvienam pensiju dalībniekam 2026. un 2027. gadā izņemt savus iemaksātos un uzkrātos līdzekļus no otrā līmeņa pensiju fondiem pilnībā bez nodokļu nomaksas.
Šāda iespēja būs pieejama gan aktīvajiem dalībniekiem, gan tiem, kas pensijas vecumā jau saņem pensiju, piedāvājot lielāku brīvību pār personīgajiem uzkrājumiem.
Prognozes par uzkrājumu izņemšanu
Eksperti norāda, ka no kopējiem uzkrājumiem, visticamāk, tiks izņemta aptuveni puse. No izņemtās summas apmēram piektā daļa varētu tikt ieguldīta nekustamajā īpašumā vai citos ilgtermiņa ieguldījumos.
Tomēr, ņemot vērā neseno pieredzi Igaunijā, kur līdzīga reformu ieviešana noveda pie ātras līdzekļu iztērēšanas ikdienas vajadzībām, pastāv liela varbūtība, ka liela daļa naudas tiks iztērēta dažādiem patēriņa pirkumiem, nevis ieguldīta.
Ietekme uz ekonomiku: iespējamie riski
Ekonomisti brīdina, ka šī reforma nenes īpaši pozitīvas ilgtermiņa sekas valsts ekonomikā. Lietuvas ekonomika pēdējos gados jau uzrāda stabilu izaugsmi, patēriņš ir ievērojami pieaudzis, un mājokļu tirgus šobrīd strauji atkopjas.
Papildu naudas plūsma iedzīvotāju rīcībā var radīt risku ekonomikas pārkaršanai, jo pieaugot patēriņam vienlaikus ar nekustamā īpašuma cenas kāpumu, palielinās inflācijas spiediens un var rasties pārkaršanas efekti, brīdina portāls LRT.
“Pensiju ballīte” un īstermiņa ekonomikas efekti
Pēc ekonomistu prognozēm, iespējamā “pensiju ballīte” Lietuvā nākamajā gadā varētu rezultēties ar straujāku IKP pieaugumu. Iedzīvotāji, izņemot uzkrājumus, tērēs vairāk, veicinot patēriņa pieaugumu.
Tomēr šī aktivitāte līdzās stimulētajam patēriņam, visticamāk, novedīs arī pie ievērojami augstākas inflācijas un daudz straujāka mājokļu cenu kāpuma, nekā sākotnēji tika prognozēts, radot īstermiņa ekonomikas spriedzi.
Paģiras pēc ballītes: ilgtermiņa riski
Ekonomikas eksperti atgādina, ka pēc lielas īstermiņa stimulēšanas bieži seko korekcijas periods jeb “paģiras”. Lietuvā tas nozīmē, ka jau 2027. gadā IKP pieauguma temps varētu palēnināties.
Ilgtermiņā būtiskākās sekas skars nākotnes pensionārus – viņiem būs pieejamas mazākas pensijas, savukārt strādājošie var saskarties ar lielāku nodokļu slogu, lai kompensētu uzkrājumu iztrūkumu pensiju fondos.
Pieredze kaimiņvalstīs un Latvijas situācija
Igaunijā līdzīga iespēja izņemt pensiju uzkrājumus tika atļauta pirms vairākiem gadiem. Valsts attīstības perspektīvā šī rīcība kopumā izrādījās negatīva – ilgtermiņa uzkrājumi samazinājās, un ekonomikas stabilitāte tika vājināta.
Latvijā līdzīga diskusija pagaidām vispār neeksistē – ne valdības līmenī, ne ekspertu aprindās. Tas norāda uz to, ka Latvija šobrīd nevēlas riskēt ar pensiju uzkrājumu destabilizāciju un izvēlas saglabāt ilgtermiņa drošību nākotnes pensionāriem.
