Slavenais dabaszinātnieks Vilis Bukšs nesen publiskojis savus atklājumus par gaidāmo vasaras sezonu. 2024. gada 13. janvārī agrā rīta temperatūra sasniedz vēsus mīnus 15 grādus, dienā pamazām pakāpjoties līdz mīnus 10 grādiem.
Pūš dienvidaustrumu vējš, un sniega sega svārstās no 20 līdz 30 cm, kā rezultātā dažādās vietās veidojas sniega sanesumi. Valdošais uzskats liecina, ka, ja 13. janvārī pūš dienvidu vai austrumu vējš, var sagaidīt karstu un pārsvarā sausu vasaru.
Pārejot uz 2024. gada 14. janvāri, nakts temperatūra noslīd līdz mīnus 12 grādiem, savukārt dienā tā sasniedz mīnus 9 grādus, vakarā vēl noslīdot līdz mīnus 6 grādiem.
Diena saglabāsies pārsvarā mākoņaina ar minimāliem nokrišņiem, ko pavadīs dienvidu vējš. Saskaņā ar ticējumu, ja 14. janvārī mēness pāriet no pilna uz vecu, ievērojamu pavasara plūdu iespējamība samazinās.
Tomēr šogad Mēness atkal sasniegs pilno fāzi, radot bažas par iespējamiem lieliem plūdiem pavasara sezonā.
Lasi arī: Kā mājās pagatavot zefīriņus, kas burtiski kūst mutē. Gardāki un dabīgāki par veikalā pirktajiem!
Vai plūdi var būt bīstami?
Jā, plūdi var būt ļoti bīstami un izraisīt nopietnas sekas. Šeit ir daži faktori, kas padara plūdus par potenciāli bīstamiem parādībām:
Dzeramā ūdens piesārņojums: Plūdi var piegādāt lielu daudzumu piesārņotā ūdens, kas var ietekmēt dzeramo ūdeni. Tas rada risku cilvēku veselībai, jo piesārņots ūdens var saturēt baktērijas, vīrusus un ķīmiskas vielas.
Mājokļu un infrastruktūras bojājumi: Plūdi var sabojāt mājas, ceļus, tiltus un citus infrastruktūras objektus. Tas rada bīstamus apstākļus iedzīvotājiem un var izraisīt ievērojamas materiālās zaudējumus.
Izolācija un glābšanas nepieejamība: Plūdi var izraisīt zemes nogruvumus un ceļu bojājumus, izolējot noteiktas teritorijas un padarot tās grūti pieejamas glābšanas dienestiem un iedzīvotājiem.
Dzīvnieku migrācija: Plūdi var ietekmēt dzīvniekus, izraisot to migrāciju uz citām teritorijām vai pat bojāeju. Tas var radīt ekoloģiskus traucējumus un ietekmēt bioloģisko daudzveidību.