Latviešu dziedniece padalījās ar saviem padomiem pret odiem un ērcēm. Šis ir laiks, kad ir pamodušies pavasara knišļi, tādēļ latviešu dziedniece ir vērsusies ar simtiem gadus veciem padomiem.
Lielākajai daļai no mums patīk pavasara un vasaras mēneši. Mēs jūtamies labāk, kad esam atstājuši aiz muguras ziemas aukstumu un sniegu.
Pavasaris ir krāsu laiks, daba ir pilna ar ziediem un zaļumiem. Šķiet, ka dzīve atkal parādās pēc mēnešiem, kuros tā, šķiet, ir bijusi snaudusi. Līdz ar pavasari atkal parādās arī odi. No kurienes? Kā? Kas ar viņiem notika ziemā?
Atbilde ir tāda, ka ziemā odi nekad nepazuda. Tā vai citādi viņi tur ir bijuši. Kā sēklas, kas gaida īsto ziedēšanas laiku. Pavasara pirmajai saulītei sildot zemi odi sāk parādīties un ir kā traki pēc ēdiena.
Lasi vēl: 76 gadu vecumā aizsaulē aizsaukts nozīmīgs cilvēks televīzijā: ”Nu bez viņa būs milzīgs tukšums”
Lielākā daļa odu sugu Eiropā palielina aktivitāti no krēslas līdz rītausmai, kas nozīmē, ka, ja tajā laikā iziesit ārā, jūs, visticamāk, ielenks odu bars.
Cilvēkiem, kuri pavada laiku vai dzīvo netālu no mežainiem apvidiem, mitrājiem vai ēnainām vietām ar stāvošu ūdeni, kas ir odu pavairošanas vieta, ir paaugstināts odu kodumu risks.
Tomēr pirms neilga laika kāda latviešu dziedniece dalījās ar ļoti vienkāršiem, sen aizmirstiem omīšu padomiem, lai atbaidītu, gan odus, gan arī ērces.