Šodien un katru nākamo dienu!
* Jāiemācās gūt maksimālu prieku tieši šodien, proti, katru dienu. Kamēr cilvēks ir spēkpilns, strādā, īstenot vēlmes nereti traucē aizņemtība, dažādi neatliekami darbi un pienākumi. Viņam neatliek laika kaut ko izlasīt, noskatīties, ar kādu satikties, kaut kur aiziet vai aizbraukt. Tāpēc visu, ko gribētos, viņš atliek uz vēlāku laiku. Nu, kad pienācis pensijas vecums, ir pienācis arī šis “vēlākais” laiks, kad var sākt visas atliktās vēlmes īstenot. Protams, ne uzreiz, ne vienā dienā, bet pakāpeniski citu pēc citas.
* Sava ģimene un dzīves apstākļi jāuztver tādi, kādi tie ir, necenšoties neko mainīt. Jābūt labvēlīgiem un labsirdīgiem pret tuviniekiem un visiem apkārtējiem. Jācenšas nevienu nekritizēt, nenosodīt, neregulēt vai pārveidot un “mācīt” dzīvot.
* Jāpanāk, lai dvēselē būtu miers. Tāpēc nav jēgas pārdzīvot, ka kaut ko tā arī nav izdevies sasniegt. Tā vietā jāpriecājas par paveikto, un šajā ziņā katram atradīsies ko atcerēties. Jāatmet nožēla par dzīves neveiksmēm, garām palaistām iespējām, nepiepildītiem sapņiem. Jāaizmirst kādreizējie aizvainojumi, jāpiedod tiem, kas bijuši netaisni.
* Jāiemācās būt pieticīgam. Pasaulē ir tik daudz lietu, bez kurām pilnībā var iztikt, un katram ir savas vajadzīgās un nevajadzīgās lietas. Tagad, kad dzīves gudrība lielākā, daudz skaidrāk redzams, ka otro ir krietni vairāk nekā pirmo.
* Vienmēr jācenšas saglabāt labu garastāvokli. Jādzen projām skumjas, nomāktība, dusmas, skaudība, greizsirdība – tas viss pasliktina pašsajūtu. Ikreiz, sajūtot kādu no šīm negatīvajām emocijām, jācenšas noskaidrot – kāpēc. Kad tas tiks izdarīts, uzreiz būs redzams, ka iemesls ir sīks un nebūtisks.
* Nevajag sevi žēlot un žēloties par slimībām. No sūkstīšanās vien kaites nepazudīs, toties garastāvoklis būs sabojāts gan tam, kurš žēlojas, gan tam, kurš šīs žēlabas uzklausa. Lai šāda vēlēšanās uznāktu iespējami retāk, no rītiem vēlams lietot eleuterokoka tinktūru (lietošanas deva norādīta anotācijā). Vienmēr jāpatur prātā, ka cilvēks ir tik vecs, cik vecs viņš jūtas.
* Protams, mūsdienās dzīve gados vecam cilvēkam nav viegla un vienkārša, taču netrūkst arī labā, tāpēc jāpriecājas par to. Jāiemācās saskatīt labo un pozitīvo ikdienas sīkumos un katru darbiņu jācenšas paveikt iespējami labāk.
* Obligāti jāatrod kāda sirdij tīkama nodarbe – tā var būt fotografēšana, puķu audzēšana, vienalga, kas. Galvenais, lai šis vaļasprieks būtu aktīvs – darbīgs dzīvesveids mobilizē un bremzē novecošanas procesus. Nedrīkst augām dienām sēdēt mājās pie televizora – tas ir slikts “kompanjons” cilvēkam, kam pāri sešdesmit. Daudz interesantāk ir iepazīties ar saviem vienaudžiem un kopā doties pastaigās. Nekad nevajag aizmirst vienkāršo patiesību, ka cilvēks ir tik laimīgs, cik laimīgs viņš vēlas būt. Tāpēc neliedziet sev šo prieku – būt laimīgam!