6. janvāris – Zvaigznes diena: ko mūsu senči ievēroja, lai izvairītos no nelaimes

Zvaigznes diena jeb Trīs karaļu diena, ko svin 6. janvārī, apvieno kristīgās tradīcijas ar latviešu tautas ticējumiem un senām paražām.

Šajā dienā cilvēki vēroja debesis, meklējot zīmes par nākotni, kā arī ievēroja dažādus aizliegumus un veica rituālus. Tika uzskatīts, ka tas palīdz piesaistīt veiksmi, aizsardzību un svētību visam gaidāmajam gadam.

6. janvāris ir Zvaigznes jeb Zvaigžņu diena, kas pēc vecā stila tiek uzskatīta par Ziemassvētku priekšvakaru un ko vēl arvien svin pareizticīgie. Kristīgajā tradīcijā šo dienu dēvē arī par Triju (Treju) kungu, ķēniņu vai karaļu dienu. Tautā, nosaukumam ejot no mutes mutē, Treju ķēniņu diena ar laiku pārvērtusies par Treikumdienu. Dažādos Latvijas novados sastopami arī citi šīs dienas nosaukumi, piemēram, Zivju diena, Kristīšanas diena, Krustaine, Atkriška un pat Pagānu svētdiena, kas atspoguļo senās paražas un ticējumus.

Kristīgajā tradīcijā Zvaigznes diena ir saistīta ar leģendu par trim Austrumu gudrajiem, kuri, vērodami zvaigznes, atpazina jaunā jūdu ķēniņa dzimšanu. Sekojot zvaigznei, viņi devās ceļā un ieradās kūtiņā, lai sveiktu jaundzimušo Jēzu.

Par piemiņu šim notikumam arī mūsdienās svētās mises laikā tiek iesvētīts krīts. Ar to uz mājas durvīm raksta +K+M+B, bieži pievienojot arī attiecīgo gadu. Šie burti apzīmē trīs svēto ķēniņu vārdus – Kasparu, Melhioru un Baltazaru – un tiek uzskatīti par zīmi, kas sargā mājokli no ļauna, bet visiem ienācējiem nes svētību un labvēlību.

Savukārt mūsu senčiem Zvaigznes diena bija īpaši nozīmīga laika zīmju un nākotnes prognozēšanas diena. Tika rūpīgi vērots laiks un dabas parādības, jo ticēja, ka tās sniedz norādes par visu gaidāmo gadu. Piemēram, ja Zvaigznes dienā saule nespīdēja, uzskatīja, ka vasara būs lietaina, īpaši siena pļaujas laikā. Ja šī diena bija auksta, tad arī nākamā Miķeļdiena rudenī solījās būt vēsa. Savukārt saulains laiks Zvaigžņu dienā ļāva spriest par laikapstākļiem starp veco un jauno Svecaini, proti, laikā no 2. līdz 16. februārim, kā arī paredzēt, kādi būs nākamie Ziemassvētki.

Līdzās laika vērojumiem tika ievēroti arī dažādi aizliegumi. Zvaigžņu dienā nedrīkstēja sukāt matus, lai galvā nemetoties utis, nedrīkstēja šūt, jo tad vasarā varot iespert zibens. Tāpat tika uzskatīts, ka saimniecei šajā dienā jābūt mierīgai un nedrīkst dusmoties, citādi sivēni slikti augs un neklausīs.

Latviešu tautas ticējumos Triju kungu diena saistīta arī ar zīlēšanu un nākotnes paredzēšanu, īpaši jaunām meitām. Tika uzskatīts, ka Triju kungu dienas priekšvakarā meitai slepus no citiem jāizcep trīsstūrains plācenis. Pirms gulētiešanas tas jāpaliek zem pagalvja, cerībā, ka sapnī parādīsies tas, kurš nāks šo plāceni ēst. Tieši šis cilvēks, pēc ticējumiem, esot īstais nākamais līgavainis.

Tāpat nozīmīga bija arī dabas vērošana. Ja Zvaigžņu dienas naktī debesīs redzamas daudzas spožas zvaigznes, tad tas tika uzskatīts par labu zīmi – ticēja, ka vasara būs ražīga, bagāta ar ogām un āboliem. Šādi ticējumi atklāj, cik cieši mūsu senču ikdiena bija saistīta ar dabu un tās zīmēm.

Šeit ir raksta otrā daļa ar papildus informāciju, kas lasītājiem palīdzēs vēl dziļāk izprast šīs dienas nozīmi, tradīcijas un praktiskos rituālus. Tāpat vairāk informācijas par šīs dienas nozīmi latviešu folklorā un vienu lietu, ko noteiktki vajag izdarīt!

Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk