6. janvāris – Zvaigznes diena: ko mūsu senči ievēroja, lai izvairītos no nelaimes

Simboli, rituāli un praktiskā maģija

Zvaigznes diena nav tikai vēsturisks atskaites punkts kalendārā; tā ir robežšķirtne, kas noslēdz Ziemassvētku laiku un ievada jaunu darba cēlienu. Lūk, piecas sadaļas, kas atklāj šīs dienas daudzpusību:

1. Durvju svētīšana: Kaspars, Melhiors un Baltazars

Mūsdienās populārākais Zvaigznes dienas rituāls ir durvju aprakstīšana ar iesvētītu krītu. Uzskata, ka šī zīme kalpo kā “garīgais vairogs”. Rakstība 20+K+M+B+26 (izmantojot tekošo gadu) ne tikai godina Trīs ķēniņus, bet arī simbolizē latīņu frāzi Christus Mansionem Benedicat (“Kristus lai svētī šo mājokli”). Šis rituāls ir saistīts ar seno vēlmi pasargāt mājas slieksni no visa negatīvā, nodrošinot, ka pa durvīm ienāk tikai labas ziņas un gaidīti viesi.

2. Zvaigžņu vērošanas māksla un ražas prognozes

Zvaigznes dienas naktī senči nekad nedevās gulēt, nepaskatoties debesīs. Ja zvaigznes bija skaidras un spožas, tā bija zīme par bagātību.

Dārzam: Spožas zvaigznes solīja bagātīgu ābolu un ogu gadu.

Lopkopībai: Ja zvaigznes likās “biezas”, ticēja, ka aitas labi vairosies un būs daudz jēru.

Mežam: Daudz zvaigžņu naktī nozīmēja, ka vasarā būs milzīga sēņu un melleņu raža.

3. Pēdējā diena eglītes spožumam

Tradicionāli tieši Zvaigznes diena ir pēdējais brīdis, kad mājās drīkst atrasties rotāta eglīte. Pastāv uzskats, ka līdz 6. janvārim eglīte ir atdevusi visu savu svētību un enerģiju mājas iemītniekiem. Tās novākšana šajā dienā simbolizē atvadu rituālu no tumšā ziemas laika un gatavošanos pavasara gaismai. Daudzviet Eiropā pat pastāvēja tradīcija eglīšu zariņus sadedzināt, lai ar dūmiem attīrītu māju no pērnā gada neveiksmēm.

4. “Zivju diena” un īpašais mielasts

Dažos Latvijas novados šo dienu dēvēja par Zivju dienu. Ticēja, ka šajā dienā jāvāra zivju zupa vai jāēd zivis, lai nākamajā gadā makos būtu nauda (jo zivju zvīņas atgādina monētas). Tāpat uz galda klāja sātīgu mielastu, kurā obligāti bija pākšaugi – pupas vai zirņi –, kas simbolizēja saules griešanos un auglību. Mielasts tika aizvadīts mierīgā gaisotnē, lai “svētība neaizbēgtu”.

5. Ūdens maģiskais spēks Zvaigznes dienā

Līdzīgi kā pareizticīgo tradīcijā, arī latviešu folklorā pastāv ticējums, ka Zvaigznes dienas naktī uz brīdi visi ūdeņi kļūst “svēti” vai pat pārvēršas vīnā. Cilvēki mēdza pasmelto ūdeni uzglabāt, ticot, ka tam piemīt dziedniecisks spēks – tas palīdzot pret kaitēm un nomierinot prātu. Ar šo ūdeni mēdza apslacīt lopus un telpas, lai pasargātu tos no slimībām vasaras tveicē.