Trampa ambīcijas Arktikā rada bažas par Grenlandes likteni pēc operācijas Venecuēlā

Pēc tam, kad pasaule piedzīvoja dramatisko ASV operāciju Venecuēlā un Nikolasa Maduro gāšanu, starptautiskā sabiedrība ar bažām raugās uz ziemeļiem. Jautājums “kurš būs nākamais?” vairs nešķiet teorētisks, īpaši ņemot vērā prezidenta Donalda Trampa neatlaidīgo interesi par pasaules lielāko salu – Grenlandi.

Trampa stratēģiskā vīzija un “nacionālā drošība”

Prezidents Tramps savu interesi par Grenlandi pamato nevis ar koloniālām ambīcijām, bet gan ar “nacionālās drošības prioritātēm”. Viņa ieskatā Dānija, kuras sastāvā ir autonomā Grenlande, nespēj nodrošināt salas aizsardzību pret pieaugošo Krievijas un Ķīnas klātbūtni Arktikas reģionā.

“Mums Grenlande ir vajadzīga drošības dēļ. Pašlaik tai visapkārt ir Krievijas un Ķīnas kuģi,” žurnālistiem uzsvēra Tramps, piebilstot, ka arī Eiropas Savienības drošība ir atkarīga no ASV dominances šajā reģionā.

Spriedzi pastiprina arī simboliski žesti. Keitija Millere, ietekmīgā padomnieka Stīvena Millera sieva, sociālajā platformā “X” publicēja Grenlandes karti ASV karoga krāsās ar lakonisku parakstu: “soon” (drīz). Šādi mājieni, sekojot notikumiem Venecuēlā, Eiropas diplomātos raisa pamatotu satraukumu par Vašingtonas iespējamo rīcību.

Dānijas un Grenlandes stingrā nostāja

Kopenhāgena un Nūka (Grenlandes galvaspilsēta) uz šiem paziņojumiem reaģē ar asu noraidījumu. Grenlandes premjers Jenss Frederiks Nilsens ir bijis kategorisks, aicinot izbeigt “aneksijas fantāzijas” un uzsverot, ka sala nav pārdošanā. Līdzīgi reaģējusi Dānijas premjere Mete Frederiksena, nosaucot Trampa idejas par “absolūti absurdiem apgalvojumiem”, kas apdraud sabiedroto attiecības.

Kāpēc ASV interesē Grenlande?

Eksperti norāda uz diviem galvenajiem faktoriem:

Stratēģiskais izvietojums: Grenlande atrodas tieši pāri ziemeļpolam no Krievijas. Tā ir kritiski svarīga pretraķešu aizsardzībai (piemēram, Tūles bāze).

Dabas resursi: Klimata pārmaiņu ietekmē kūstot ledājiem, kļūst pieejami milzīgi derīgo izrakteņu krājumi, tostarp retzemju metāli, kas nepieciešami augsto tehnoloģiju ražošanai.

Maikls Maknamara no Somijas Starptautisko attiecību institūta norāda uz paradoksu: “ASV jau būtībā kontrolē Grenlandi aizsardzības nolūkos caur ciešo sadarbību ar Dāniju. Problēma ir tā, ka Tramps netic aliansēm – viņš vēlas pilnīgu, tiešu kontroli.”

Eiropas solidaritāte un starptautiskās tiesības

Eiropas valstis, īpaši Ziemeļvalstis un Francija, ir paudušas skaidru atbalstu Dānijai. Somijas prezidents Aleksandrs Stubs un kolēģi Norvēģijā un Zviedrijā atgādinājuši, ka robežu maiņa ar spēku mūsdienu pasaulē nav pieļaujama un lēmumus par salas nākotni var pieņemt tikai tās iedzīvotāji un Dānija.

Vēsturiskā retrospekcija:

1946. gads: ASV piedāvāja Dānijai 100 miljonus dolāru par salu. Piedāvājums tika noraidīts.

2019. gads: Tramps publiski atjaunoja ideju par pirkšanu, izraisot diplomātisku skandālu.

2025. gada nogale: Tramps ieceļ Džefu Lendriju par “īpašo sūtni Grenlandē”, kas tiek uztverts kā pirmais solis administratīvai pārņemšanai.

Secinājumi: Vai aneksija ir reāla?

Lai gan starptautiskās tiesības aizliedz anektēt citu valstu teritorijas, ASV pēdējā laika agresīvā ārpolitika (Venecuēlas piemērs) liek Eiropas sabiedrotajiem palikt modriem. NATO diplomātiem priekšā stāv sarežģīts darbs, mēģinot pārliecināt Balto namu, ka kolektīvā aizsardzība un alianse ar Dāniju ir efektīvāka un drošāka nekā vienpusēja teritoriāla paplašināšanās.