Latvijas vadošie kokrūpniecības uzņēmumi ir nosūtījuši oficiālu vēstuli Ministru prezidentei Evikai Siliņai un Zemkopības ministram Armandam Krauzem.
Vēstules galvenais mērķis ir argumentēti izskaidrot 2023. gada tirgus situācijas nopietnību un Ministru kabineta (MK) lēmuma pamatojumu par cenu korekcijām, kas attiecas uz VAS “Latvijas valsts meži” (LVM) sortimentu piegādes trīsgadīgajiem līgumiem un skāra 2024. gada piegādes.
Nozares pārstāvji uzskata par vitāli svarīgu precizēt faktus publiskajā telpā, kas saistīti ar to brīža ekonomisko realitāti no uzņēmumu perspektīvas, tādējādi reaģējot uz nesenajām spekulācijām medijos.
Globālais tirgus sabrukums un zaudējumu periods
Sākot ar 2022. gada ceturto ceturksni, kokrūpniecības nozari skāra dramatisks kokmateriālu produktu tirgus sabrukums. Būtiski faktori, kas veicināja šo regresu, bija:
Strauja celtniecības aktivitātes bremzēšanās: Ievērojami samazinājās jauno būvniecības projektu apjomi.
Pieprasījuma kritums: Samazinājās zāģmateriālu pieprasījums un to tirgus cena Eiropas un Āzijas būvniecības tirgos.
Tirgus neprognozējamība: Tirgus dinamika kļuva ārkārtīgi svārstīga un grūti prognozējama.
Šīs makroekonomiskās tendences radīja tiešu negatīvu ietekmi uz ražošanas apjomiem, darbinieku nodarbinātību un, vissvarīgāk, uz uzņēmumu rentabilitāti. Visi šie procesi ir dokumentēti gan Zemkopības ministrijas informatīvajos ziņojumos, gan nozares uzņēmumu oficiālajos gada pārskatos.
Lielākā daļa vēstules parakstītāju 2023. gadā pamatdarbībā strādāja ar milzīgiem zaudējumiem. Uzņēmēji atzīst, ka dažos gadījumos finanšu gada gala rezultātu izdevās maskēt ar citiem finanšu posteņiem, kas tieši neatspoguļo ražošanas faktisko stāvokli. Tomēr tas nemaina faktu, ka attiecīgais periods bija viens no sarežģītākajiem skujkoku zāģmateriālu sektorā kopš 2008. gada globālās finanšu krīzes.
Uzņēmēju prasība un lēmuma pamatotība
Atskatoties uz 2022. gada beigu un 2023. gada operatīvajiem rādītājiem, uzņēmēji steidzami vērsās Zemkopības ministrijā, detalizēti izklāstot krīzes situācijas apmēru un tās veidošanās cēloņus. Galvenā prasība bija rast risinājumu un izveidot mehānismu, kas garantētu izejvielu cenu atbilstību faktiskajai tirgus situācijai.
MK lēmuma interpretācija kā tirgus korekcija
Nozare stingri uzsver savu nostāju: Ministru kabineta lēmums par LVM sortimentu piegādes trīsgadīgo līgumu cenu pielāgošanu nebija uzskatāms par valsts atbalstu (subsīdiju). Tā mērķis bija panākt izejvielu cenu korekciju līdz reālajam tirgus līmenim brīdī, kad indeksētās līgumcenas, kas bija balstītas uz iepriekšējā, labāka perioda datiem, vairs neatbilda ekonomiskajai realitātei.
“Tādēļ jebkuras publiskajā telpā minētās summas faktiski ir starpība starp faktisko tirgus cenu un mehāniski indeksētajām līgumcenām, kas vairs nebija ekonomiski pamatotas. Šāda korekcija nebija subsīdija vai atlaide, bet gan racionāls, valstisks lēmums nepieļaut situāciju, kurā nozarei vēl vienu gadu būtu jāturpina strādāt ar zaudējumiem.”
Šī atšķirība ir kritiska lēmuma izpratnei.
Korekcijas pozitīvā ietekme un ekonomiskie ieguvumi
Vēstulē ir sniegts stingrs apliecinājums tam, ka cenu pielāgošana 2024. gadā stabilizēja situāciju brīdī, kad nozare atradās kritiskā stāvoklī.
Šis lēmums ļāva novērst multiplos riskus, kas citādi būtu negatīvi skāruši:
Latvijas eksportspēju: Tālāka zaudējumu gūšana būtu graudu eksporta potenciālu.
Investīcijas: Tika saglabāta spēja veikt ilgtermiņa investīcijas.
Nodokļu ieņēmumus: Tika nodrošināts stabils nodokļu pienesums valsts budžetā.
Reģionālās darbvietas: Tika pasargātas darba vietas reģionos.
Korekcija deva iespēju skujkoku zāģētavu sektoram 2024. un 2025. gadā atgūt ražošanas apjomus, veikt modernizācijas procesus un uzlabot darbinieku atalgojumu, tādējādi sniedzot būtisku un ilgstošu pienesumu Latvijas ekonomikai. Nozares vērtējumā, šis pasākums pilnībā sasniedza savu pamatmērķi.
Nozare uzskata, ka pieņemtais lēmums bija absolūti nepieciešams un ekonomiski adekvāts risinājums konkrētajā tirgus konjunktūrā, kas ļāva saglabāt ražošanas bāzi, nodrošināt konkurētspēju starptautiskā līmenī un uzturēt stabilu nodokļu bāzi valstij.
Vēstuli elektroniski parakstījuši tādi nozares giganti kā SIA “Smiltene Impex”, SIA “AKZ”, a/s “STORA ENSO LATVIJA”, SIA “Kurekss”, SIA “Vika Wood”, SIA “Rettenmeier Baltic Timber”, SIA “BSW LATVIA”, SIA “Gaujas koks”.
