Spēcīgā Elēna Golunova atklāti runā par lietām, no kurām ikdienā izvairāmies, bet kad aiziet tuvs cilvēks šīs lietas ir svarīgi zināt
Intervētājs jautā: “Tā kā mēs jau runājām par to, ko pareizi ielikt aizgājējam līdzi, ko vilkt no apģērba, kas vēl, kādi vēl momenti, kādas nianses šeit var būt, kā visu izdarīt pareizi tā, lai pēc tam dzīvē tas vairs netraucētu. Lūk jums iepriekš bija piemērs ar kārtīgi saliktajām drēbēm, par apaviem, kas nespiež. Vai ir vēl kādi momenti?”
Golunova atbild: “Ziniet, ir ļoti svarīgs mirklis: kad aiziet tuvinieks, nelieciet viņam līdzi nekādas fotogrāfijas, nevienu draugu vai ko tamlīdzīgu, it kā lai kādu sodītu vai vēl kāda iemesla dēļ. Ja jūs patiešām vēlaties saņemt palīdzību no aizgājušajiem, nav obligāti jāuzņemas grēks uz sevi.
Vienmēr var pēc atvadīšanās ceremonijas atnākt, uzlikt roku, izrunāties un pastāstīt, ka, piemēram, kaimiņš sapnī man nedod mieru. “Lūk, tāds viņš mums ir, bet man viņš neļauj gulēt.” Citādi jūs dzīvosiet ar vainas sajūtu.”
“Jo bieži vien tas tiek darīts pārdošanas, peļņas vai citu apšaubāmu mērķu dēļ – lai “fotogrāfija strādātu”. Pastāv arī daudz tehnoloģisku mirkļu, kur kāds kādu “ievilka” vai pamudināja, un daudzi izmanto aizgājēju savu mērķu dēļ. Tā ir liela muļķība – gan no profesionālisma viedokļa, jo tas ir bezjēdzīgi, gan no morāles viedokļa.
Ar gadiem cilvēkam nāk pārdomas, un viņš var visu sev “izplēst” prātā, tāpēc arī to ir svarīgi saprast.
Tāpēc, ja patiešām gribat saņemt palīdzību no aizgājušajiem vai kaut ko lūgt, vienmēr ir normāls, civilizēts un, ievērojiet, bezmaksas ceļš. Tas ir pats galvenais.
Par aizgājēja mantām
Jebkurā situācijā, lai kas arī notiktu, jūs saprotat – līdz 40 dienām tas viss ir jāizdara. Šis posms ir ļoti nozīmīgs. Kad cilvēks ir aizgājis no dzīves, līdz 9. dienai šajā situācijā ir jāpaliek cilvēkiem. Es neko sliktu negribu teikt par saviem vecākiem. Viņi bija šķīrušies, kad atvadījāmies no manas vecmāmiņas, bet atvadīties atnāca viņi abi.
Tomēr ar visu organizēšanu un piemiņas lietām nodarbojos es. Pa to laiku viņi meklēja pa viņas skapīšiem un pie krājgrāmatas, papīrus, mantojuma lietas, bet es darīju visu pārējo. Tāpēc neko sliktu šeit nesaku, bet – kā saka – Dievs viņiem tiesnesis.
Svarīgi jebkurā situācijā palikt cilvēkam, nevis kļūt par mantkārīgu.
Mantai vēl būs laiks – paspēsiet to sadalīt. Daudzi cilvēki nāk, rakājas, meklē, rokas bāž, un cilvēks vēl nav pat “tur” nonācis, jau viss griežas kā propelleris, un tas ir traki. Redzot šīs situācijas, nevienam tādu nepateiktu – tas neļauj cilvēkam mierīgi aiziet uz vieglāku pasauli un tur nostiprināties. Sanāk, ka šeit pastāvīgi ir kairinājums, kāds muļķīgs troksnis.
Svarīgākais brīdis ir no 9. līdz 40. dienai, kad cilvēkam ir jāveic pāreja
Ja no šīm lietām neatbrīvojas, tas aizgājējam izklausās kā sauciens vai aicinājums. Paskaidrošu vienkārši: kādu pievelk pie viena, kādu pie cita – es runāju par lietām un aizgājušo dvēselēm. Un šeit jūsu sēras nepalīdz veikt šo pāreju. Viņu velk pie jums, viņš nevar aiziet.
Patiesībā tas ir ļoti svarīgs process. Mūsu uzdevums ir nekādā veidā tam netraucēt. Tāpēc atbrīvošanās no lietām ir kā ceļa attīrīšana no liekiem akmeņiem, pagalēm un visa cita, lai pāreja notiktu pareizi un tā, kā vajag. Lai visiem jums pēc iespējas vieglāks šis laiks. Ir traki, gribās paturēt, parunāt, bet jums jāsaprot arī aizgājējs. Neturiet viņu, ja ne sevis tad viņa dēļ.
