Klusā ciemā atradu 11 gadus vecu, pamestu māju. Kad atvēru durvis un ieraudzīju mājas iekšpusi palika bailīgi, bet tik un tā iegāju iekšā

Kā noteikt, cik ilgi cilvēku nedzīvo kādā mājā? Vienkārši! Pietiek atrast kalendāru un paskatīties, kādu gadu tas rāda. Šajā ēkā atradām 2009. gada sienas kalendāru – tātad vairāk nekā 11 gadus šeit nav bijis neviena. Kad tu sāc saprast, ka tik ilgi šeit nav bijuši cilvēku, pārņem baisas sajūtas.

Apsēžos uz dīvāna, aizveru acis, klausos klusumā, mēģinu atslābināties, bet tas nedarbojas.
Spriežot pēc atradumiem, šajā mājā pirms 11 gadiem dzīvojusi ģimene ar mazu bērnu. Par to liecina gultiņa lielas istabas stūrī un daudz izmētātu bērnu rotaļlietu. Kas notika ar ģimeni? Vai viņi aizgāja un pameta māju? Mēs to nekad neuzzināsim. Vēl viens iemesls pieaugošajai trauksmei ir mīklainība. Nav zināms, kas noticis ar bijušajiem iemītniekiem.

Virtuve ir pretīgākā telpa šajā mājā. Vecā padomju plīts un krāsns. Ir dzirdams, kā koka zars sitas pret loga rūti. Pie virtuves galda atrodas krēsls, uz galda stāv medikamentu kaste. Fotografējot man šķita, ka kāds stāv aiz muguras un elpo galvas aizmugurē. Dažās mājokļa vietās, kur man bija īpaši bail atrasties, es aicināju līdz savus biedrus. Esot viņu tuvumā, jutos labāk un es turpināju fotografēšanu.

Šobrīd aktuāli

Lielas izmaiņas veikalos “Maxima”: pircēji būs sajūsmā par jauno piedāvājumu

Lasi vēl: 4 ērtas pozas miegainajiem rīta gultas priekiem

Logā bija redzama tikai tumsa. Dzirdams straujš, brāzmains vējš. Šajā mājā mēs uzturējāmies vien piecas minūtes, kas šķita kā piecas stundas.

Mēs ejam prom, aizveram durvis. Aiz muguras atkāpjas pamesta māja ar nezināmu likteni. No sajūtas, ka šajā pamestajā ciematā varētu būt vairāki desmiti šādu māju, es gribēju ātrāk aizskriet līdz automašīnai. Pagaidām ar vienu šādu vietu bija gana. Emociju virsotne tika pārsniegta, – mums pietika.