– Sveika, Nastja, vai Ļoņa ir mājās? – Dmitrijs jautāja, kad jauniete viņam atvēra durvis.
– Sveiks, viņa tagad nav mājās, bet viņš man teica, ka atnāksi, tāpēc nāc iekšā, pagaidām vari viņu pagaidīt, – teica Nastja un ielaida puisi iekšā.
Dmitrijs apsēdās uz dīvāna viesistabā, un viņa sirds dauzījās, gaidot, ka ieraudzīs Nastju. Viņas klātbūtnē viņš juta patīkamu satraukumu, un pēc kāda laika viņa sāka gatavoties iziešanai.
– Nastja, vai tu kaut kur taisies iet?, – jautāja puisis.
– Vai tev ir draugs? – viņš turpināja.
– Jā, ir – Nastja smaidot teica.
Pēc tam meitene turpināja ciest. Zēns viņu uzmanīgi vēroja. Nastja vairākas reizes lūdza, lai viņš pārstāj uz viņu tik vērīgi skatīties, taču Dmitrijs nebeidza to darīt.
Nastja jautāja, vai Ļoņa joprojām gaidīs viņu, kad viņa būs gatava doties prom.
– Es laikam arī iešu, viņš nav bijis atpakaļ ļoti ilgi, – puisis atbildēja.
Dmitrijs atgriezās mājās, juzdamies nomākts. Viņš bija iemīlējies Nastjā divus gadus, taču nekad nesaņēma drosmi viņai to pastāstīt. Tagad viņš saprata, ka ir par vēlu, un viņam bija jāatrod kāds jauns, kas palīdzētu aizmirst, kas varēja būt. Bet viņam bija ļoti grūti to pieņemt. Kādu laiku Dmitrijs mēģināja izvairīties no Nastjas. Bet kādu dienu viņš redzēja viņu rūgti raudam.
Sarunas laikā puisis pastāvēja uz savu taisnību, kas ļoti saniknoja tēvu, kurš teica:
-Tu un tava mamma esat vienādi – tu tikai kaut ko izdomā, nevis saki patiesību. Ja tev Poļina nepatīk, tu varētu tā arī pateikt, nevis izdomāt muļķības, – stingrs savā nostājā bija tēvs.
– Nu, tēti, es saku patiesību, pauda dēls.
– Tā ir apmelošana, es viņam vienkārši nepatīku, un tas arī viss, kad tu neesi blakus, viņš pastāvīgi par mani ņirgājas, asarām birstot sacīja Poļina.
– Ko tu stāsti! – Dmitrijs bija pārsteigts par pamātes vārdiem.
– Vai tu par viņu ņirgājies? Lai tavas kājas nebūtu šajā mājā – Igors uzbļāva dēlam.
– Tātad tu viņai tici vairāk nekā man? Nu tad es pats neiebilstu pamest šo māju, – noskaldiīja Dmitrijs.
Pēc skarbajiem vārdiem Dmitrijs sakravāja mantas un devās uz vecmāmiņas māju. Omīte bija ļoti pārsteigta par negaidīto mazdēla ierašanos. Nākamajā dienā pēc ierašanās Dmitrijs sāka remontēt vecās kundzes dzīvokli. Taču viņš pamanīja, ka viņa visu dienu dīvaini uzvedas, un naktī viņa nes šķūnī pārtiku un ūdeni. Viņš nolēma viņai sekot un bija šokēts par redzēto.
– Vecmāmiņ, ko tu baro šķūnī? Es tur redzēju kādu sievieti, kāpēc tu viņu tur turi? Ko tu no manis slēp? – jautāja mazdēls.
– Mazdēliņ, piedod, ka nepateicu tev uzreiz, tur atrodas tava māte, atbildēja sirmā sieviete.
– Tiešām mana mamma? – Dmitrijs bija pārsteigts.
– Jā, viņa bieži atbrauc pie manis. Es viņu slēpu, jo nezināju, kā tu uz to reaģēsi. Ir pienācis laiks pateikt patiesību, sacīja vecmāmiņa.
– Nu ko, stāsti man par to, ko es vēl nezinu, sacīja mazdēls.
– Mamma tevi pameta ne jau cita vīrieša dēļ. Viņai ļoti pasliktinājās veselība, ārsti teica, ka viņai nav palicis daudz laika ko dzīvot, tāpēc viņa negribēja tevi sāpināt ar šo ziņu. Pēc tam, kad mamma tavam tēvam pateica, ka aiziet pie cita, viņa patiesībā devās uz slimnīcu. Viņa bija smagā stāvoklī, tomēr spēja uzveikt slimību. Pēc atveseļošanās mamma atgriezās mājās, lai vīram visu pastāstītu, bet viņš pat neklausījās. Viņa gribēja ar tevi tikties, bet tavs tēvs pat to viņai to neļāva, – klāstīja vecmāmiņa.
Lasi vēl: Nākamā nedēļa šīm zodiaka zīmēm solās būt grūta un ar sarežģītiem uzdevumiem
Uzzinājis patiesību, Dmitrijs satika savu māti. Viņi ilgi sēdēja un runāja. Māte atvainojās dēlam, bet viņš teica, ka jau ir viņai piedevis.
Nākamajā dienā Marina un Dmitrijs devās pie tēva, lai samierinātos. Sākumā Igors bija pretīgs, taču pēc ilgas pārliecināšanas un pierādīšanas viņi spēja viens otram atvainoties un samierināties. Tagad Marina un Igors atkal ir kopā.
Vīrietis un Polina izšķīrās, un viņš nodibināja lieliskas attiecības gan ar dēlu, gan Marinu. Dmitrijam arī veicās labi, jo Nastja atbildēja uz viņa mīlestības apliecinājumu.