Katrs astotais jaunietis stresa dēļ mēdz pārēsties, šādi kaitējot savai veselībai

Katrs astotais jaunietis Latvijā stresu mēdz “apēst”, ēdot par daudz un pat nekontrolēti, liecina jaunākais “Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss”. Veselības indeksa rezultāti rāda, ka tendence pārēsties uztraukuma laikā piemīt 12% respondentu vecumā no 18 līdz 24 gadiem.

Kā rāda Veselības indekss, tad tieši jaunākiem cilvēkiem ir tendence ar ēdiena palīdzību “risināt” stresa situācijas, jo arī vecumā grupā no 25 līdz 34 gadiem šādu kaitīgu ieradumu atzinuši 9% aptaujāto. Citās vecuma grupās rādītāji ir zemāki. Vidēji Latvijā 7% iedzīvotāju visās vecuma grupās atzīst, ka viņiem piemīt “pārāk liela un nekontrolēta ēšana stresa apstākļos.

Nespēju iekļauties sabiedrībā kompensē ar pārēšanos

Ārsts psihoterapeits Jānis Vītiņš skaidro, ka ēšanas traucējumi visbiežāk pirmoreiz parādās pusaudžiem pubertātes vecumā, taču viņi paši šādas problēmas neatpazīst un neatzīst, tādēļ te liela loma ir vecākiem. “Pusaudzis vēlas būt pieņemts tajā sabiedrībā, kāda ir mums apkārt un kurā lielu lomu spēlē sociālie tīkli. Ja viņš nejūtas piederīgs, var rasties trauksmes, depresīvs noskaņojums un tiek meklēti veidi, kā no šī stāvokļa izkļūt, tai skaitā ēšana.” Ārsts aicina vecākus pievērst uzmanību jauniešu svara izmaiņām – vai tās nenotiek ļoti strauji, iespējams, mājās sāk “pazust” ēdiens vai arī pusaudža istabā uzrodas daudz ēdiena iepakojumu.

“Tas ir jāuztver kā signāls, ka ar pusaudzi būtu svarīgi veikt atklātu sarunu, bet bez gaidām, ka situācija atrisināsies ātri un vienkārši. Jāsaprot, ka šādus traucējumus pusaudzis nevar pārvarēt tikai ar gribasspēku vai vienkārši pārtraukt,” norāda J.Vītiņš. Speciālisti novērojuši, ka nereti ēšanas traucējumi pusaudžiem “iet roku rokā” ar citu kaitīgu vielu lietošanu. Proti, – nespēja atteikties no vienas vielas lietošanas izraisa ēšanas traucējumus.

Raksta turpinājumu lasiet nākamajā lapā!