- Liela kļūda, ko pieļaujam, ja auto durvis aizcērtas: Kāpēc stikla sišana ir pēdējais, par ko domāt
- Liela kļūda, ko pieļaujam, pērkot ārējo akumulatoru: 3 funkcijas, bez kurām tas vairs nav jēdzīgs
- Gadiem esam strīdējušies velti: Kura folijas puse patiesībā ir "pareizā" un kad tas var sabojāt ēdienu
- Kā dabūt laminātu mirdzošu bez švīkām? Pievieno ūdenim 2 tējkarotes šīs garšvielas
- Nemetiet tās miskastē: Lūk, kāpēc gudri dārznieki jau janvārī sāk krāt olu čaumalas
Kas mūs sagaida šovasar: karstums, lietus vai normāli laikapstākļi? Meteorologi pārsteidz ar ziņu
Related Post
- Andžela Perla nāk klajā ar prognozi: kurām zīmēm janvāra vidus kļūs par izšķirošu punktu
- Numeroloģija 2026.gadam: vadošais gads – kā to maksimāli izmantot
- Mīlestības horoskops nedēļai no 12. līdz 18. janvārim: Jaunavai – empātija, Ūdensvīram – atsvešinātība
- Horoskops 13. janvārim: Mežāzim – neskaidrības, Aunam – laba diena
- 13. janvāra brīdinājums: Mēness fāze krasi mainās – 3 lietas, ko šodien kategoriski aizliegts iesākt
Katru gadu arvien pieaug iespējamība, ka vasaras kļūs ārkārtīgi karstas, norāda Copernicus Climate Change Service eksperti. Pēdējo astoņu gadu satelīta novērojumi un datorsimulācijas liecina, ka tie bija viskarstākie meteoroloģiskajā vēsturē, ziņo portāls Plus-one.
2022. gadā Eiropā nokrišņu daudzums bija par 10% zem normas, un kopā ar nenormāli augstām temperatūrām tas radīja sausuma apstākļus un upju izžūšanu. Pērnā gada mežu ugunsgrēki bija otrie lielākie reģiona vēsturē.
Arī Eiropas arktiskie apgabali pieredzēja siltākās vasaras, kur Grenlandē notika nebijusi ledāju kušana, un Alpu ledāji zaudēja rekordlielu teritoriju apjomu. Eksperti brīdina, ka El Ninjo fenomens var padarīt 2024. gadu vēl karstāku par iepriekšējo.
Lasi vēl: Ukrainas astrologs dalās ar prognozi – kurām zodiaka zīmēm drīz sāksies pārmaiņu periods
Salīdzinot jauno klimatisko normu ar iepriekšējo, sasilšana pērn Latvijā bija straujāka decembrī, kas kļuva par 0,9 grādiem siltāks.
Februāra un novembra vidējā gaisa temperatūra pieauga par 0,6 grādiem, savukārt maijā tā saglabājās nemainīga, bet oktobrī pat samazinājās par vienu grāda desmitdaļu.
Salīdzinot ar pagājušo gadu, 2018. gadā tika pārspēts siltākā maija rekords ar vidējo gaisa temperatūru sasniedzot +15,3 grādus. Šogad aprīlis ar vidējo gaisa temperatūru +5,0 grādi bija 1,1 grādu vēsāks par normu.
Pavasara otrajā mēnesī gan pērn, gan aizpērn vidējā temperatūra bija attiecīgi +5,4 un +5,6 grādi. No otras puses, marts pēdējos gados ir bijis siltāks nekā ierasts, pēdējais aukstais marts bija 2018. gadā, kad vidējā gaisa temperatūra bija -2,4 grādi jeb 2,6 grādi zem pašreizējās normas.
Pēc šī visa var izsecināt, ka arī gaidāmā vasara Latvijā būs karsta un iespējams pat ļoti sausa. Sinoptiķi sola karstu vasaru, bez īpašiem nokrišņiem visas vasaras garumā.
Tevi noteikti interesēs
- Vairs nevelku trīs pārus zeķu: Kā saglabāt siltas kājas pat pie -30 grādiem, izmantojot virtuves skapīša saturu
- Liela kļūda, ko pieļaujam, pērkot ārējo akumulatoru: 3 funkcijas, bez kurām tas vairs nav jēdzīgs
- Noderīgs sadzīves padoms – arī veci dvieļi var kļūt tīrāki un maigāki
- Nemetiet tās miskastē: Lūk, kāpēc gudri dārznieki jau janvārī sāk krāt olu čaumalas
- Gadiem esam strīdējušies velti: Kura folijas puse patiesībā ir “pareizā” un kad tas var sabojāt ēdienu
- Es gatavoju Napoleona kūku 20 minūtēs bez cepeškrāsns – ļoti vienkārša recepte, izmantojot cepumus “Austiņas”









