Katru gadu arvien pieaug iespējamība, ka vasaras kļūs ārkārtīgi karstas, norāda Copernicus Climate Change Service eksperti. Pēdējo astoņu gadu satelīta novērojumi un datorsimulācijas liecina, ka tie bija viskarstākie meteoroloģiskajā vēsturē, ziņo portāls Plus-one.
2022. gadā Eiropā nokrišņu daudzums bija par 10% zem normas, un kopā ar nenormāli augstām temperatūrām tas radīja sausuma apstākļus un upju izžūšanu. Pērnā gada mežu ugunsgrēki bija otrie lielākie reģiona vēsturē.
Arī Eiropas arktiskie apgabali pieredzēja siltākās vasaras, kur Grenlandē notika nebijusi ledāju kušana, un Alpu ledāji zaudēja rekordlielu teritoriju apjomu. Eksperti brīdina, ka El Ninjo fenomens var padarīt 2024. gadu vēl karstāku par iepriekšējo.
Lasi vēl: Ukrainas astrologs dalās ar prognozi – kurām zodiaka zīmēm drīz sāksies pārmaiņu periods
Salīdzinot jauno klimatisko normu ar iepriekšējo, sasilšana pērn Latvijā bija straujāka decembrī, kas kļuva par 0,9 grādiem siltāks.
Februāra un novembra vidējā gaisa temperatūra pieauga par 0,6 grādiem, savukārt maijā tā saglabājās nemainīga, bet oktobrī pat samazinājās par vienu grāda desmitdaļu.
Salīdzinot ar pagājušo gadu, 2018. gadā tika pārspēts siltākā maija rekords ar vidējo gaisa temperatūru sasniedzot +15,3 grādus. Šogad aprīlis ar vidējo gaisa temperatūru +5,0 grādi bija 1,1 grādu vēsāks par normu.
Pavasara otrajā mēnesī gan pērn, gan aizpērn vidējā temperatūra bija attiecīgi +5,4 un +5,6 grādi. No otras puses, marts pēdējos gados ir bijis siltāks nekā ierasts, pēdējais aukstais marts bija 2018. gadā, kad vidējā gaisa temperatūra bija -2,4 grādi jeb 2,6 grādi zem pašreizējās normas.
Pēc šī visa var izsecināt, ka arī gaidāmā vasara Latvijā būs karsta un iespējams pat ļoti sausa. Sinoptiķi sola karstu vasaru, bez īpašiem nokrišņiem visas vasaras garumā.