Apkopojot attiecīgos normatīvos aktus, kļūst skaidrs, ka situācija šajā jomā ir sarežģīta un prasa padziļinātu izpratni. Konkrēti šajos noteikumos ir precīzi iezīmēta procedūra, kā tikt galā ar mantas rekvizīciju, atstājot iespaidu, ka tas varētu būt sarežģīts process. Par spīti tiesību normu skaidrībai, rodas šaubas par to, kā tiek nodrošināta tiesiskuma ievērošana praksē.
Tādējādi, apskatot pašu normu, redzams, ka šāda situācija var ietvert smagnējas sekas. Normās ir detalizēti noteikumi par to, kā novērtēt un rekvizēt mantu, vienlaikus sagatavojot protokolus un izsniedzot tos iesaistītajiem. Tomēr praksē, šķiet, rodas problēmas, kad viens no protokoliem tiek izsniegts īpašniekam, bet par pārējiem var būt neizpratnes vai neskaidrības.
Advokāts pievērš uzmanību šai sarežģītajai situācijai, norādot, ka ir vēlams pārskatīt un pilnveidot šādus likumus, lai nodrošinātu pārredzamību, tiesiskumu un īpašnieku tiesību ievērošanu. Viņš uzsvēra nepieciešamību pēc skaidrākas regulējošas vides, lai gan procesi būtu efektīvi, gan taisnīgi, un lai īpašniekiem būtu labāka informācija par viņu mantas likteni pēc rekvizīcijas.
Olavs Cers aicina mūs iztēloties potenciālu situāciju, kur notiek X Stundas darbība vai pilsoņu nem**ri pilsētā, un ir nepieciešama transportlīdzekļu, it īpaši mašīnu, mobilizācija, lai evakuētu iev***otos vai nodrošinātu citus neatliekamos uzdevumus. Viņš izceļ potenciālo reālo situāciju, kurā izvēlēties ātrāko pieejamo mašīnu no ielas malas, nemērot sarežģītus birokrātiskos protokolus.
Cers pausts skeptisku viedokli par likuma teorētisko pieeju, uzsvērtot, ka tas var būt labāk piemērots teorētiskai darbībai uz papīra nekā reālajā dzīvē, kur jārīkojas ātri un efektīvi, lai saglabātu cilvēku dzīvības un nodrošinātu citus būtiskus aspektus.
Neviens neapšauba likuma teorētisko pamatojumu, taču Cers uzsvēra, ka praktiskajā darbībā šādi likumi var piedzīvot sarežģītības un nepilnības. Viņš izceļ, ka šādās ārk**tas situācijās, iespējams, tiek rīkots spontāni un steigā, pieņemot lēmumus bez formāliem protokoliem.
Kā interesantu niansi Cers izceļ to, ka likumā minēts, ka rekvizīcija neattiecas uz ārvalstu pilsoņiem piederošu mantu. Tas ietver noteiktu tiesisku ierobežojumu un varētu izraisīt papildu jautājumus un pārpratumus ārk**tas situācijās, kurās ietilpst arī ārvalstu iedzīvotāji. Šāda atšķirība likumā rada diskusijas par taisnīguma un vienlīdzības principiem, īpaši, ņemot vērā, ka ārvalstu pilsoņi var būt pakļauti līdzīgām briesmām un nepieciešamībai pēc palīdzības.