Daudzus gadus es domāju, ka mīlestība rodas no nekurienes, kad tu vienkārši satiec īsto cilvēku. Bet vienā brīdī mana pasaule un izpratne par šo tēmu apgriezās kājām gaisā.
Tad, pateicoties kādam gudram cilvēkiem, es sapratu, ka mīlestība ir darbība, nevis stāvoklis. Un darbība nav viegla – tā ir jāapgūst, tāpat kā jebkurš arods.
Ir jāattīsta spēja mīlēt. Šajā jautājumā ir gan teorija, gan prakse. Ar teoriju, protams, vieglāk, bet prakse var aizņemt visu mūžu. Bet, ja pasaulē pastāv mīlestība, tad ir jābūt tās otrai pusei.
Vai tas ir naids? Nē taču! Otra mīlestības puse ir nemīlestība. Kad tevi nemīl, cilvēks uzvedas pavisam savādāk nekā tad, ja ir otrādi. Noskaidrosim atšķirību. Un šajā jomā mums palīdzēs psiholoģe Anna Kirjanova, manis pieminētais gudrais cilvēks.
Kad tevi nemīl: mīlestība, nemīlestība un kā to visu saprast
Daudzi cilvēki jauc nemīlestību un naidu. Un tā ir sanācis, ka pats vārds “naids” nes tik piķa melnu pieskaņu, ka šķiet – nekas nevar būt sliktāks par to. Es apliecinu, ka var.
“Nemīlestība dažkārt ir vēl ļaunāka, jo ienīst par kaut ko var, piemēram, skaudības dēļ. Un cilvēks var ņemt un aiziet. Bet nemīl vienkārši tāpat.
Ja tu par to padomā, tad saproti – kad tevi ienīst, tu pat vari kļūt stiprāks. Bet, ja tevi nemīl, tas tevi lēnām sagrauj un izspiež tevi kā citronu. Tu kļūsti par mitru, vecu dvieli, kuru laiks nodot pārstrādei.
Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk