Ko darīt?
Jāveic profilakses pasākumi, pirms problēmas parādījušās. Pirmkārt, nepieciešams novērst joda deficītu, tā radot normālus apstākļus dziedzera darbībai. Cilvēkam vidēji nepieciešams 150 mg joda diennaktī.
Sievietēm grūtniecības laikā un bērniem šī deva ir lielāka – viņiem nepieciešami 200 mg joda. Ir vairāki veidi, kā šo problēmu atrisināt.
Daudzi pacienti cenšas joda deficītu novērst ar uztura starpniecību, taču šā mikroelementa saturs pārtikas produktos nav pietiekams. Visvairāk joda ir jūras produktos – 100–400 mkg 100 g vārīta produkta (īpaši mencās un mencu kārtai piederīgajās zivīs).
Taču, lai pilnībā apmierinātu vajadzību pēc joda, katru dienu jāapēd 200–300 g zivju vai jūraskāpostu. Šāda vienveidība, protams, ne katram ir pa prātam. Daudz vienkāršāk ir izmantot speciālos jodētos produktus, piemēram, sāli, kas bagātināti ar (pret dažādiem faktoriem: gaismu, termisko apstrādi u.c. noturīgu) jodu, neietekmē pārtikas produktu garšu un nenodara kaitējumu veselībai.
Riska grupai piederīgajiem cilvēkiem (grūtniecēm un pusaudžiem) piemērotāks profilakses veids ir joda preparāti – jodomarīns vai kālija jodīts, kur viena tablete satur 100 vai 200 mkg joda.
Savukārt lietot tabletes uz savu roku kākšļa profilaksei ir riskanti, īpaši gados vecākiem cilvēkiem – daudziem ar gadiem uz palielinātā vairogdziedzera fona jau izveidojušies mezgli, kas laika gaitā iemantojuši spējas izstrādāt liekus hormonus, tāpēc, ja jods tiek uzņemts vēl papildus, var attīstīties tireotoksikoze – organisma “saindēšanās” ar liekajiem hormoniem.
Sevišķi bīstama tā ir uz sirds-asinsvadu patoloģijas fona, kas veciem ļaudīm ir ļoti bieža parādība. Tāpēc, ja radušās problēmas ar vairogdziedzeri, labāk vērsties pie ārsta, kurš noteiks hormonu sastāvu asinīs un ieteiks pareizāko ārstēšanas veidu. Iespējams, tas būs jau pieminētais jodomarīns, taču lielākā (ārstniecības) devā.
Nereti sastopamas receptes, kurās iesaka lietot brūču apstrādei paredzēto joda tinktūru. To kategoriski nedrīkst darīt, jo pat pāris pilienos tinktūras joda ir ārkārtīgi daudz – tūkstošiem reižu vairāk nekā nepieciešamā dienas deva, kas tāpat var izprovocēt tireotoksikozi.
Tas – par jodu. Bet kā ir ar imūnsistēmas traucējumiem? Šajā ziņā organisms jānostiprina kopumā: jālieto racionāls uzturs ar pietiekamu vitamīnu un mikroelementu saturu, jāievēro darba un atpūtas režīms, iespēju robežās jānovērš negatīvā ekoloģiskā iedarbība, jāizvairās no stresa situācijām un jāatmet kaitīgie ieradumi.
Veselīgi ir produkti, kas satur dažādus antioksidantus, selēnu, C vitamīnu: ķiploki, sparģeļi, spināti, mellenes, tomāti. Toties bieža kāpostu lietošana var veicināt kākšļa augšanu.
Manā gadījumā problēma ar vairogdziedzeri izpaudās tā, ka man pastiprināti izkrita mati. Pie tam par to, ka man ir problēma ar vairogdziedzeri, es uzzināju no zobārstes, kuras teica, ka man pārāk stipri asiņo smaganas un ļoti ieteica pārbaudīt vairogdziedzeri pie endokrinologa. Un jau endokrinologs ieteica ēst jodēto sāli un lietot selēna preparātu Bioactive Selenium+Zinc. Tagad mati ārā krīt normas robežās, bet smaganas nav tik jūtīgas kā agrāk.