Raksturīgākie simptomi vēnu saslimšanām ir: diskomforta, smaguma, sāpju, dedzināšanas sajūta apakšstilbos, kā arī nakts krampji ikru muskuļos.
Ceļojot
Dažkārt vēnu tromboze var pārsteigt pat pilnīgi veselu cilvēku un izraisīt smagas sekas. Daudzas stundas sēžot autobusā vai lidmašīnā saliektām kājām, tiek traucēta asins cirkulācija dziļajās vēnās. Cilvēks pārbraucienos cenšas arī mazāk lietot šķidrumu, lai nevajadzētu pārāk bieži doties uz tualeti. Tādejādi organisms pastiprināti zaudē šķidrumu, asinis kļūst biezākas un vēnās var izveidoties asins sabiezējumi jeb trombi.
Cilvēkam pieceļoties kājās, dziļajās vēnās var rasties tromboze, ko parasti pirmajā brīdī neviens nemana. Sākot staigāt, trombs var atrauties no vēnas, nokļūst līdz plaušām un radīt plaušu artēriju trombemboliju jeb plaušu infarktu.
Tāpēc pirms gariem pārbraucieniem vēlams kādu nedēļu lietot flebotropos līdzekļus, ceļojuma laikā vilkt kompresijas zeķes un dienā izdzert vismaz 2 l šķidruma. Jāatturas no alkohola lietošanas, jo tas sabiezina asinis. Piecelšanās kājās, pastiepšanās uz pirkstgaliem, pēdu izapļošana un nelielas pastaigas tikai uzlabos situāciju – jebkura izkustēšanās vēnām nāks pa labu! Tāpat kājas var ieziest ar speciāliem vēnu geliem ar atvēsinošu efektu, kas mazinās diskomfortu.
Topošajām māmiņām
Pirms grūtniecības vai tās laikā topošai māmiņai vēlams apmeklēt flebologu, lai novērtētu vēnu veselības stāvokli un piemeklētu tieši viņai atbilstošas kompresijas zeķes. Profilakses nolūkā ieteicamas ūdens procedūras un limfodrenāžas masāža, tomēr tāpat kā pirms jebkuru medikamentu lietošanas, sievietei jākonsultējas ar savu ārstu.
Lai uzlabotu venozo atteci, vismaz reizi dienā kājas jānovieto augstākā stāvoklī, jāizmasē ar vēsu dušu un tās jāizvingrina, piemēram, izapļot. Ja kājas tūkst, to nevajadzētu uzskatīt par normu, bet jāapmeklē ārsts.
Visas šīs rekomendācijas, īpaši zeķu valkāšana, ir aktuālas vēl sešas nedēļas pēc dzemdībām, jo tikai tad mazinās fizioloģiskā tendence pastiprināti veidoties trombiem jeb hiperkoagulācijai.
Rētu mazināšanai
Ja vēnas tikušas operētas, operācijas vietā var palikt rētas. Jo lielāks ādas bojājums, jo ilgāks laiks vajadzīgs, lai to sadziedētu un lielāka varbūtība, ka paliks pamanāma rēta. Rētas veidošanos var ietekmēt cilvēka vecums, ķermeņa vieta, atsevišķi ģenētiski faktori. Jauniem cilvēkiem āda dzīšanas laikā biežāk mēdz pārmērīgi attīstīties un radīt lielākas, biezākas rētas.
Lai sasniegtu vēlamo kosmētisko efektu, lai āda būtu gluda, pēcoperācijas periodā svarīgi ielāgot dažus nosacījumus un veikt dažādus profilaktiskus pasākumus. Dzīšanas laikā maksimāli jānodrošinās pret mikrobu, infekcijas iespējām, nevajadzētu arī pakļaut rētu rajonus dažādiem kairinājumiem un vismaz trīs mēnešus UV staru iedarbībai. Pēc brūces sadzīšanas 1-4 mēnešus jālieto silikona pretrētu plāksteri vai geli. Ja rēta ir izteikti redzama, to var mazināt, veicot lāzerterapiju.
Pēc izveseļošanās
Lai izvairītos no vēnu problēmu atkārtošanās, jāseko līdzi savam veselības stāvoklim un dzīvesveidam, kā arī jāveic dažādas profilaktiskas darbības.
* Ja darbs saistīts ar ilgstošu stāvēšanu vai sēdēšanu, tad kompresijas zeķēm jākļūst par jūsu ikdienas apģērba sastāvdaļu.
* Uzturā jālieto daudz šķiedrvielu, lai nepieļautu aizcietējumu veidošanos.
* Regulāri jāatpūtina kājas.
* Jāizpilda venozo atteci uzlabojošus vingrojumus.
* Vairāk jācenšas staigāt basām kājām.
* Jāizvairās no sporta veidiem ar augstu traumatisma risku. Drīzāk ieteicama aeroba slodze.
* Tāpat jāizvairās no karstuma (virs +28 C). Protams, tas nenozīmē, ka pavisam jāatsakās no sauļošanās, vannošanās vai pirtīm, vienīgi viss jādara ar mēru. Noteikti pēc tam kājas jāaplaista ar vēsu (+16- 18 C) ūdeni.
Izvēloties apavus
Ikdienā vajadzētu izvēlēties ērtus apavus ar atbilstoša augstuma (līdz 4 cm) papēdi. Staigājot, kāju ikru muskuļi saraujas un masē vēnas, veicinot asiņu plūšanu uz augšu. Bet, ja ikdienā tiek valkāti augstpapēžu apavi, ikru muskuļi visu laiku atrodas saspringtā stāvoklī un tiek nostiepti. Apakšstilbu muskuļpumpis nestrādā un tiek traucēta asinscirkulācija vēnās, līdz ar to veidojas „labvēlīga augsne” vēnu varikozei.
Piemēroti apavi jāizvēlas arī citām dzīves situācijām, piemēram, ar skriešanai paredzētiem apaviem nav ieteicams vingrot! Kāpēc? Minētajiem apaviem pirkstu daļa ir zemāka par papēža daļu, tāpēc vingrojot cilvēka svars gulstas uz pirkstu galiem.
Arī ikdienā nevajadzētu staigāt iešļūcenēs, kas paredzētas pludmalei. Tā kā šie apavi pēdu nefiksē, tad mainās gaita. Turklāt šiem apaviem nav iestrādāta pēdas velve, kas novērš plakanās pēdas veidošanos. Attiecīgi ikdienā nēsājot šādus apavus, deformējas potīšu un ceļa locītavas, kas viennozīmīgi ietekmē vispārējo veselību.